ĪSUMĀ:
- Veselības aprūpes jomai budžetā maijā atrada papildu 140 miljonus eiro.
- Tas maz ietekmēs iespējas parādīties papildu vietām uz valsts apmaksātām vizītēm šogad.
- Aptauja: atsevišķi valsts apmaksāti pakalpojumi līdz gada beigām tikpat kā nav pieejami.
- Stradiņa slimnīcā uz ultrasonogrāfiju līdz gada beigām nevar tikt pat par maksu.
- Pieprasījums pieaudzis, jo daudzi kovida laikā negāja pie ārsta; dārgāki maksas pakalpojumi.
- Ambulatorajiem pakalpojumiem iedalīto papildu finansējumu sāk saņemt tikai tagad.
- Ar digitāliem risinājumiem mēģinās saprast pieprasījumu pēc pakalpojumiem.
Lai arī veselības aprūpes jomai budžetā maijā atrada papildu 140 miljonus eiro no pārējo ministriju kabatām, tomēr lēmumu pieņemšana ir prasījusi laiku un tikai tagad pirmie 57 miljoni sāk ieplūst veselības aprūpes iestādēs. Bet par atlikušās summas izlietošanu vēl nav pat lemts. Tomēr jau tagad skaidrs – tas maz ietekmēs iespējas parādīties papildu vietām uz valsts apmaksātām vizītēm vēl šajā gadā.
"Bez četriem mēnešiem nekur nevar tikt," par iespējām tikt uz valsts apmaksātu vizīti pie ārsta secina kurzemniece Sarmīte (vārds mainīts). Veselības stāvokļa dēļ pērn palikusi bez darba. Šogad vajadzējis pieteikties vairākiem izmeklējumiem un pie speciālistiem, tajā skaitā pie gastroenterologa un endoskopijai. Bet gaidīšana izstiepusies pat pusgada garumā. Sākotnēji pieteikusies arī privātā klīnikā, bet, uzzinot, ka par endoskopijas izmeklējumu jāmaksā 170 eiro, meklējusi iespēju tikt uz valsts apmaksātu vizīti. Jūnija sākumā varējusi pieteikties vien uz oktobri, bet maksājot 14 eiro. "Tā ir milzīga starpība," atzīst paciente.
"Stradiņos" USG nav pieejama pat par maksu
Raidījums "De facto" augusta vidū apzvanīja vairākus desmitus iestāžu visos Latvijas reģionos, lai pieteiktu četrus dažādus pierakstus par valsts finansējumu – pie endokrinologa un neirologa, ultrasonogrāfiju vēderam un holtera monitorēšanu. Rezultātā, piemēram, pie endokrinologa – Latgalē vēl deva cerību tikt uz vizīti līdz novembrim, bet citur valsts apmaksāts pakalpojums līdz gada beigām tikpat kā nebija pieejams.
- Fragments no zvana uz Stradiņa slimnīcu:
Stradiņa slimnīca: Stradiņu slimnīca, lūdzu!
"De facto": Es gribētu pierakstīties pie endokrinologa.
Stradiņa slimnīca: Tūlīt teikšu, uzgaidiet. Par maksu 13. oktobris ir ātrākais šobrīd.
"De facto": Un kā ir ar valsts apmaksātām vietām?
Stradiņa slimnīca: Šajā gadā pilns pieraksts jau.
"De facto": Jau viss ir pilns, aha. Un kā jums ir, varbūt, gaidīšanas rindās jūs ieliekat cilvēkus?
Stradiņa slimnīca: Nē, mums nav gaidīšanas rindas pie ārstiem, speciālistiem.
"De facto": Un kā būtu ar ultrasonogrāfiju?
Stradiņa slimnīca: Uz ultrasonogrāfiju šobrīd gan uz valsts, gan maksas vietiņas ir pilnas līdz gada beigām.
Stradiņa slimnīcā līdz gada beigām ar valsts finansējumu nav pieejams neviens no četriem prasītajiem pakalpojumiem. Pie sonogrāfijas nevar tikt arī tad, ja maksā pats.
Turklāt, pretēji Nacionālā veselības dienesta (NVD) aicinājumam pacientus likt gaidīšanas rindās, kamēr nav pieejami konkrēti pieraksta laiki un lai pacientiem nav jāzvana neskaitāmas reizes, slimnīcas reģistratūrā atbild, ka tādu neveido.
Arī citviet uz vizītēm jāgaida rindā
Arī uz citām vizītēm visos Latvijas reģionos jārēķinās ar gaidīšanu no viena mēneša līdz pat diviem gadiem.
Pavasarī jau bija skaidrs, ka veidojas netipiski augsts pieprasījums pēc vizītēm ar valsts finansējumu – pat par 10, 15 un pat 20% lielāks nekā parasti.
Informācijā, ko NVD bija apkopojis pavasarī, pieprasot papildu naudu, bija redzams, ka tobrīd pie gastroenterologa gaidīšanas laiks ir 124 dienas, tikpat ilgi uz rehabilitācijas pakalpojumu un tikai mazliet mazāk – pie endokrinologa un uz sonogrāfiju. Šobrīd rindas ir vēl garākas.
"Ziniet, es skatos arī uz mūsu rindām, skatos pieprasījumu, un es kā vadītāja uzskatu, ka rehabilitācija un diagnostika – tas ir viens no tā, kur nevajadzētu gaidīt mēnešiem ilgi," saka "Veselības centru apvienības" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.
Pieprasījuma pieaugumu pēc valsts apmaksāta pakalpojuma skaidro gan ar to, kovida ierobežojumu laikā ārsti nav apmeklēti, gan to, ka maksas pakalpojumus grūtāk atļauties, gan citiem iemesliem.
NVD saka, ka iestādes vienmēr veidojušas tā saucamās pārstrādes gada sākumā, kad pieņem vairāk pacientu, nekā atvēlēts finansējums. Tas vēlāk izlīdzinās ar mēnešiem,
kad pieprasījums ir zemāks, vai tiek kompensēts, pārvirzot naudu arī no iestādēm, kur nav tik liela pieprasījuma. Tomēr šoreiz izrādījies citādi.
"Pieļauju, ka ārstniecības iestādes arī šos pacientus uzņēma ar domu, ka varbūt tas vasarā izlīdzināsies, jo arī parasti, vērtējot šo dinamiku pakalpojumos, arī pirms šīs pandēmijas bija tā, kad bija sezonālie pakalpojumi, kas ir rudens ziemas mēnešos, mēs redzam, teiksim, tādu pīķi, savukārt vasaras mēnešos tam vajadzētu izlīdzināties. Savukārt šogad ir tāda interesanta situācija, ka tas viss ir ar augošu dinamiku," saka NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa.
Ambulatorajiem pakalpojumiem papildu nauda tikai tagad
Lai arī NVD papildu naudu lūdza jau pavasarī, politiķi līdz lēmumam tika vien vasaras vidū. Pagaidām no 140 miljoniem eiro, kas tika papildus atrasti veselības nozarei, sadalīti ir vien 57 miljoni. Un ambulatorajiem pakalpojumiem atvēlētie 16 miljoni eiro šonedēļ sāk nonākt līdz ārstniecības iestādēm.
"Atsevišķās pozīcijās mēs, protams, pārskatīsim, darīsim visu iespējamo, lai palielinātu [pakalpojumu]. Bet, lai saprastu šos skaitļus, – mēs gadā veicam ambulatoros pakalpojumus par aptuveni 33 miljoniem eiro. Šobrīd mēs runājam ar Nacionālo veselības dienestu par pusmiljonu eiro, tas ir vien aptuveni 1,5% papildu nauda – tas raksturo to mērogu, par kuru mēs varam runāt par papildu līdzekļiem," saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Tas gan nenozīmē, ka pēkšņi rindas kļūs īsākas. Piešķirto naudu izlietos, lai samaksātu par jau papildus pieņemtajiem pacientiem.
"To, ko mums tagad piešķirs, tas ir tas, par ko mēs šobrīd runājam – tad jau tā nauda ir izlietota, tās pozīcijas ir izlietotas, izmeklējumi ir izlietoti, pacienti ir bijuši – tā vienkārši ir samaksa par paveikto darbu, jo mēs esam samaksājuši gan ārstiem, gan piegādātājiem, gan visu esam apmaksājuši," skaidro VCA vadītāja Lapiņa.
Nav skaidrs, cik cilvēkiem pakalpojums nepieciešams
Taču faktiski neviens īsti nezina, cik cilvēkiem vispār ir nepieciešams tas vai cits speciālista pakalpojums vai izmeklējums – kāds ir pieprasījums. Vai tie, kuri nosūtīti, ir pieteikušies, vai viens un tas pats cilvēks nestāv vairākās rindās, un vai kāds nav aizņēmis rindu, bet faktiski uz pieraksta laiku neierodas, liedzot iespēju kādam citam. Uzskaitīto plāno novērst, veidojot jaunus digitālos risinājumus.
"Principā dienests sadarbībā ar visiem nozarē iesaistītajiem izskata iespēju un strādā pie tā, lai veidotu vienu rindu.
Respektīvi, saņemot nosūtījumu, pacients arī tad var pierakstīties ar vienu nosūtījumu vienā ārstniecības iestādē," saka Baiba Bērziņa.
Par veselības nozarei atrastajiem 140 miljoniem eiro vēl aizvien nav pieņemts lēmums, kā tiks sadalīti atlikušie 83. Kad šī nauda aizies līdz iestādēm, kāds būs tās sadalījums, to veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) uzreiz nevar pateikt, bet sola, ka pacienti vēl šogad šo naudas piešķīrumu sajutīs.
Tikmēr ārstniecības iestādes aicina neatlikt lēmuma pieņemšanu līdz pēdējam brīdim, lai naudu varētu izlietot racionāli. Tomēr prognozējams, ka par šogad saņemto papildu naudu ārstniecības iestādes jaunas pieraksta vietas neatvērs, bet segs jau notikušās vai saplānotās vizītes, kuru apjoms šogad audzis par 10 un vairāk procentiem, bet tas aizvien nenosedz pieprasījumu.
