Latvijā ieviesīs ES Digitālo pakalpojumu aktu; prasību izpildi uzraudzīs PTAC

Ministru kabinets sēdē otrdien, 27. februārī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātos Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma grozījumus, ar kuriem tiks nodrošināta Eiropas Savienības (ES) Digitālo pakalpojumu akta prasību ieviešana Latvijā, informēja EM.

Ministrijā skaidroja, ka Digitālo pakalpojumu akts ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. Tas tiks nodrošināts, nosakot jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī mazinātu dažādus sociālos riskus, ko rada ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas. Ar nelikumīgu saturu Digitālo pakalpojuma aktā tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) vai dalībvalstu tiesību aktiem.

"Digitālo pakalpojumu akta uzraudzības uzsākšana ir būtiska Latvijas interesēm, ņemot vērā, ka saskaramies ar plašiem dezinformācijas draudiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) finansējums šai funkcijai jau piešķirts, tādēļ bez kavēšanās mums jāpieņem likums, lai PTAC var uzsākt uzraudzības pasākumus.

Tiešsaistes vides uzraudzības drošības aspekti būtiski Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā – PTAC kā digitālo pakalpojumu koordinators monitorēs tendences tiešsaistes platformās, nepieciešamības gadījumā informējot Eiropas Komisiju par pārkāpumiem lielajās platformās," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Grozījumi likumā paredz, ka PTAC būs kompetentā iestāde un digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā, kas pildīs visus Digitālo pakalpojumu aktā dalībvalstu kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji izpilda Digitālo pakalpojumu aktā tiem noteiktos pienākumus. PTAC varēs pieprasīt iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumi (piemēram, kurām ir speciālas zināšanas), kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, sniegt viena mēneša laikā atzinumu.

PTAC nodrošinātas Digitālo pakalpojumu aktā noteiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras.

PTAC būs tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes inspekcijas bez tiesas sankcijas vai cita veida atļaujas, kā arī veikt un ierakstīt intervijas ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem.

Lai panāktu Digitālo pakalpojumu akta izpildi, PTAC būs tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu izbeigt Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu, tostarp, pagaidu lēmuma formā, kā arī uzlikt personām sodu. Centrs ievēros "konsultē vispirms" principu savā darbībā. PTAC rīcībā būs arī samērīgāki līdzekļi kā panākt labprātīgu izpildi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju puses, tas ir, aicināt uz izpildi vai pieņemt rakstveida apņemšanos.

"Esam pagodināti, ka digitālo pakalpojumu koordinatora funkcija Latvijā ir uzticēta PTAC, tam piešķirot arī papildu resursus. Jau daudzus gadus darbojamies digitālā tirgus un e-komercijas uzraudzībā, bet Digitālo pakalpojumu akts paver jaunu pieeju digitālā tirgus prasībām, platformu darbībai, kā arī uzraudzībai.

Apzināmies, ka uzraudzības procesā būs daudzi izaicinājumi un būs nepieciešama ļoti cieša sadarbība ar citām nelegālā satura uzraudzībā iesaistītajām iestādēm gan šeit Latvijā, gan arī starpvalstu līmenī," norādīja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Līdz ar grozījumiem likumā noteikta arī atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem:

  • par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6% apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
  • par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos inspekcijām starpniecības pakalpojumu sniedzējam  vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1% no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
  • par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam  vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

Likumprojekts paredz arī, ka PTAC lēmumus personas varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

EM atgādināja, ka Digitālo pakalpojumu akts Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāk piemērot no šā gada 17. februāra. Līdz ar to Latvijas tīmekļvietņu uzturētājiem ir jāizvērtē, vai to pakalpojums atbilst starpniecības pakalpojuma definīcijai un kritērijiem, un tas, kādi pienākumi uz tiem attiecās, lai varētu nodrošināt lietotāju tiesības.

Digitālo pakalpojumu akts nodrošina, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāizveido kontaktpunkts komunikācijai ar iestādēm un lietotājiem. Paredzēti arī caurskatāmības pienākumi, proti, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina pietiekama informācija par saviem pakalpojumiem un to darbības noteikumiem, kā arī jāpublicē ikgadējais ziņojums par to, kā tiek izpildīti pienākumi.

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, platformu uzturētājiem, ir jāizveido sūdzību izskatīšanas sistēma. Lietotājiem tiks atvieglota iespēja iesniegt sūdzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par citu lietotāju ievietoto nelikumīgo saturu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums izskatīt šīs sūdzības un, ja tiks pieņemts lēmums dzēst konkrētu saturu, attiecīgi jāsniedz paskaidrojumi satura ievietotājam, un jānodrošina tam tiesības pārsūdzēt šo lēmumu.

Savukārt platformu uzturētājiem ir jāveido sava pakalpojuma funkcionalitāte un interfeisa dizains tā, lai nodrošinātu plašāku lietotāju informētību un drošību. Tostarp, tiek aizliegti tā sauktie "tumšie modeļi" (dark patterns), jānodrošina plašāka informācija par izvietoto reklāmu, meklēšanas sistēmās jānovērš filtrēšanas burbuļu (filter bubble) izveide un jānodrošina augstāka aizsardzība nepilngadīgajiem lietotājiem. Tirdzniecības platformu uzturētājiem tiek noteikti pienākumi augstākai patērētāju aizsardzībai, tas ir, jāīsteno "zini savu klientu" attiecībā uz tirgotājiem, jāuzrauga, vai platformā parādās prasībām neatbilstošas preces vai pakalpojumi, kā arī jāinformē patērētāji, kas iegādājās konkrētu preci vai pakalpojumu, ja atklājas, ka tas neatbilst prasībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti