Ar jauno likumu plānots noteikt jaunu aizsardzības nozares un aizsardzības industrijas sadarbības veidu – stratēģisko partnerību, kā arī drošas piegādes. Aizsardzības ministrijai būs tiesības slēgt stratēģiskās partnerības līgumus ar Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kas licencētas komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai ir saņēmušas militārā ražotāja sertifikātu.
Šajā nozarē strādā vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku, un vairāk nekā 80% no saviem produktiem tā eksportē uz citām NATO dalībvalstīm. Aizvien vairāk licenču saņem tieši ražošanas uzņēmumi, kas veido bezpilota sistēmas, kaujas tehniku, sakaru aprīkojumu.
Nepieciešamību veicināt pašu saražoto izmantot Latvijā uzsvēra Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama no "Progresīvajiem": "Man bija pārsteigums, kāpēc, piemēram, dažādus nakts tēmekļus var ražot Čehijā privāts komersants, kāpēc dažādas militārās ierīces var piegādāt no Amerikas, kur arī tās ražo privāts komersants. Un vienmēr licies, ka, jā, vai nu nepietiek zināšanu, uzņēmības vai kaut kas cits. Bet es domāju – tagad, kad šis likums top un ka mēs zinām, ka ir skaidri iezīmēts finansējums, kas ir milzīgs, un te ir iespēja attīstīt inovatīvu ražošanu – inovatīvu militāru ierīču ražošanu, tas ir noteikti jāizmanto."
Krievijas izvērstais karš Ukrainā militāro ražošanu ir nolicis kā vienu no augstākajām prioritātēm daudzās valstīs. Arī Latvijā plāno veidot valsts kapitālsabiedrību.
Nekavēšanos un nezaudēšanu konkurencē ar kaimiņiem uzsvēra Saeimas deputāte, bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības: "Igaunijā ir uzsākts darbs pie aizsardzības industriālā parka veidošanas. Pietiekami liela – 50 līdz 100 hektāru platībā. Tiek uzrunātas piecas sešas pašvaldības. Protams, arī pašvaldību interese ir milzīga par šo projektu. Jā, nav noslēpums, tuvu dzelzceļam, tuvu satiksmes ceļiem, pievadceļiem, jo ir skaidrs arī, ka arī tas ir faktors un jautājums, par ko domā Igaunija. Igauņi publiski saka, ka vēl nav izšķīrušies, par kāda kalibra munīcijas ražotni viņi domā, bet mājieni ir, ka pieprasījums ir pēc 155. kalibra munīcijas. Tātad mēs saprotam, ka
mēs esam asā konkurences situācijā un nedrīkstam vilcināties, un ir jārīkojas pietiekami ātri un pietiekami izlēmīgi."
Saeimas debatēs vairākkārt izskanējušo atgādinājumu par skandalozo ēdināšanas iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām bijusī ministre saistīja ar "politisku iejaukšanos iepirkumos". Tādu praksi atkārtot nedrīkst, un arī iepirkumu izmaksām jābūt skaidrām, klāstīja deputāts Ainārs Šlesers no partijas "Latvija pirmajā vietā".
"Negribētos, lai atkal būtu tā, ka kādi nezināmi uzņēmumi jeb uzņēmumi, kas kādā vecā angārā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, piemēram, patronu ražošanu... Un tad, kad parādās informācija par patronām, tad izrādās, ka tās patronas, patriotiski saražotās Latvijā, maksā vairākkārt dārgāk nekā tad, ja tās būtu iepirktas ārzemēs," sacīja Šlesers.
Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī par piegāžu drošību.
Likumprojekta kvalitatīvu izstrādi uzsvēra arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka no "Progresīvajiem": "Jūs skatīsieties, vērosiet rūpīgi un pievērsīsiet uzmanību gan pārvaldības jautājumiem, gan reputācijas jautājumiem, gan kā dažādas institūcijas tiks ieceltas, gan arī drošības pielaides jautājumiem. Tas tikai liecina, ka, ja mēs visi – parlaments, Saeima – kopā šādā veidā strādāsim, šis likums varēs arī sanākt kvalitatīvs."
Jauno Valsts aizsardzības industrijas likumu Saeimā vēl skatīs divos lasījumos.
KONTEKSTS:
Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ 2022. gada jūlijā Aizsardzības ministrija nāca klajā ar piedāvājumu dibināt jaunu valsts kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu un kontrolētu stratēģiski svarīgo preču ražošanu. Kā norādīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, šāda kapitālsabiedrība palīdzētu attīstīties privātajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem.
Latvijā tiek ražotas dažādas komponentes, kas vēlāk izmantojamas militāru produktu izgatavošanai. Tāpat tiek ražoti gatavi produkti, piemēram, droni, optikas sistēmas, ekipējums, munīcija, kā arī sniegti dažādi pakalpojumi kiberdrošības, programmēšanas, mākslīgā intelekta, piemēram, videoredzes, un citās jomās.
Arī NATO dalībvalstu līderi samitā Viļņā vienojušies, ka nepieciešams pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību, tādēļ tiks veikti pasākumi arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
