ĪSUMĀ:
- 17% platību pirkuši investori ar ārvalstu kapitālu.
- Katru gadu darījumu skaits ar lauksaimniecības zemēm samazinās.
- Pieprasījums pēc lauku zemes reversās nomas atkarīgs no situācijas tirgū.
- Meža zemes cena pērn samazinājās.
17% platību pirkuši investori ar ārvalstu kapitālu
"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers stāstīja, ka 17% no pārdotajām platībām iegādājās investori ar ārvalstu kapitālu.
"Pērn investori pirkuši mazāk, bet pārdevuši vairāk savu īpašumu. Darījumu struktūra tur ir dažāda – investori pērk no citiem investoriem, pērk arī no mežizstrādes uzņēmumiem, pērk no uzņēmumiem, kuri specializējas nekustamo īpašumu pirkšanā un pārdošanā, pārdod arī vietējiem uzņēmumiem," darījumus raksturoja Vēbers.
"Tā ka tirgus nav apstājies, bet nedaudz piebremzējies," vērtēja "Latio" pārstāvis.
Ar katru gadu darījumu skaits ar lauksaimniecības zemēm samazinās
Latvijas zemes fonds galvenokārt strādā divos virzienos – pērk lauksaimniecības zemes īpašumus un tos iznomā lauksaimniekiem, kā arī piedāvā lauksaimniecības zemes reverso nomu ar atpakaļpirkuma tiesībām, lai lauksaimnieki var attīstīt savas saimniecības un stabilizēt finanšu situāciju.
Zemes fonda vadītāja Ina Alksne norādīja, ka katru gadu darījumu skaits ar lauksaimniecības zemēm samazinās.
"Viens ir tas, ka brīvas lauksaimniecības zemes praktiski nav, tirgus ir diezgan sadalīts un notiek tie darījumi, kur kāds jau esošu zemi pārdod citam vai arī varbūt vēl kādu nekopto zemi kāds ir gatavs paņemt iekopšanai. Tā ka konsolidējas, un tādu jaunu saimniecību izveide nav pārāk aktīva," stāstīja Alksne.
"Tas, kas bija novērojams iepriekšējā periodā, bija, ka ļoti strauji auga gan lauksaimniecības zemes cenas, gan līdz tām arī nomas cenas.
Savukārt tas, ko mēs šobrīd novērojam, ir pieprasījuma samazinājums nomai.
Līdzīgas tendences varētu būt arī uz lauksaimniecības zemes cenām – samazinoties šim pieprasījumam un lauksaimnieku pirktspējai, zemes cenas šogad, visticamākais, neaugs vairs tik strauji kā iepriekš, un būs novērojama cenu stabilizēšanās. Zemākās cenas joprojām ir Latgales reģionā, vidēji šobrīd ir 3000 eiro hektārā, savukārt Zemgalēr ir visaugstākās cenas un tās variē no 10 000 līdz 12 000," stāstīja Alksne.
Pieprasījums pēc lauku zemes reversās nomas atkarīgs no situācijas tirgū
Alksne arī vērtēja, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes reversās nomas atkarīgs no situācijas tirgū.
"Iepriekšējos gados, kad bija lauksaimniekiem labvēlīgi laika apstākļi un veiksmīgas ražas, tad reversai nomai pieprasījums bija mazs, savukārt pēc pagājušā gada, kas bija ļoti smags lauksaimniekiem, pieprasījums mums ir vairākkārtīgi pieaudzis," stāstīja Zemes fonda vadītāja.
"Tātad lauksaimnieki aktīvi izmanto šo iespēju – iedot uz laiku savus īpašumus reversā nomā zemes fondam, lai varētu turpināt normāli strādāt, pārdzīvot šos grūtos apstākļus un pēc kāda laika atkal, kad būs stabili gadi, varētu īpašumus atpirkt un turpināt darboties," viņa skaidroja.
Meža zemes cena pērn samazinājās
"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers stāstīja, ka meža zemes cena pērn samazinājusies zem 4000 eiro par hektāru un cenas pieaugums bija vērojams tikai gada pēdējā ceturksnī.
"Tātad hektāra cena 3650 eiro – tā ir tā vidējā, ko mēs esam aprēķinājuši. Ceturksni iepriekš tā bija 3400. Koksnes cenas kritums… protams, šie investori arī ir nedaudz izdomājuši nogaidīt, un aktivitāte ir zemāka, līdz ar to ir tāda nogaidoša pozīcija.
Visi jau cer, ka tās cenas augs, un nedaudz jau arī pieauga, un var jau būt, ka uz nākamā gadu sākuma tā cena atkal augs un tirgus atkal būs aktīvāks," vērtēja Vēbers.
Pērn 10 lielākie darījumi ar meža un lauksaimniecības zemi naudas izteiksmē bija no 1,8 līdz 5,1 miljonam eiro un viens hektārs lauksaimniecības vai meža zemes maksāja robežās no 3200 līdz 8000 eiro.
