"2024. gads būs izšķirošs gads, kurā gaidāma lielāka ģeoekonomiskā spriedze no Sarkanās jūras līdz pat Taivānas šaurumam, kas nozīmē arī biežākus piegādes ķēžu pārtraukumus un lielāku nepastāvību enerģijas tirgos," sacīja fon der Leiena. "Starptautiskā konkurence kļūst grūtāka. Tā ir jaunā norma, ar kuru mums jātiek galā. Pieskaitiet tam arī biežākus ārkārtējus laikapstākļus, ko rada globālā sasilšana. Mums, eiropiešiem, būs jāstrādā kopā kā vēl nekad. Mums jāvar labāk sagatavoties šai jaunajai pasaulei."
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja šādi uzrunāja uzņēmējus starptautiskajā klimata forumā, atzīmējot liela ūdeņraža termināļa būvniecību Hamburgas ostā.
Topošajā rūpnīcā amonjaku pārveidos par atjaunojamu ūdeņradi, tādējādi palīdzot dekarbonizēt vienu no lielākajām Vācijas rūpnieciskajām zonām.
Hamburgas osta ir viena no pirmajām ostām pasaulē, kas plašā mērogā importēs ūdeņradi.
Leiena arī sacīja ka Eiropas Savienība pēc 2022. gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes. Straujā situācijas maiņa nozīmē, ka jau šogad Eiropas Savienībā vairāk elektrības varētu saražot no vēja un saules resursiem nekā no gāzes.
Tomēr Leiena brīdināja, ka enerģijas cenām ir jāturpina samazināties, un viņa mudināja pieņemt "pareizus lēmumus par ieguldījumiem", lai to panāktu.
