ĪSUMĀ:
- Parlamentārās izmeklēšanas komisija vērtē finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas.
- Komisija secina:
vairākas prasības kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas;
nepieciešams novērst nesamērīgu administratīvo slogu;
liela daļa finanšu sektora reformu bija nepieciešamas, bet notika steigā. - Komisija: prasību dēļ banku klienti pārceļas uz kaimiņvalstīm.
- Komisija secina: kreditēšanas riski netiek vadīti, bet no tiem vienkārši izvairās.
Finanšu sektora "kapitālā remonta" seku ietekmes uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija piektdien, 25. augustā, ir pieņēmusi galaziņojumu, informēja Saeimas Preses dienests.
Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka vairākas prasības kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, un atzinusi, ka ir nepieciešams novērst nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksas, kā arī nesamērīgumu attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā.
Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana, un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā.
Ziņojumā norādīts, ka pēc "Moneyval" 2018. gada kritiskā vērtējuma Latvijai finanšu uzraudzības jomā liela daļa pēc tam īstenotās
reformas bija nepieciešamas, taču – daļa no tām bija sasteigtas, neizvērtējot visus ieguvumus vai zaudējumus valstij.
"Uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no Moneyval "pelēkā saraksta"," secināja komisija.
Ziņojumā atzīmēts, ka pēc 2018. gada valsts politika noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā vērsta uz būtiski lielāku kredītiestāžu darbības kontroli, kas stiprinājis kontroles iespējas, taču vienlaikus radījis sekas finanšu sektoram.
Kredītiestāžu klientu kontrole un risku izvērtējums, ko noteicis finanšu sektora uzraugs, ir radījusi Latvijas bankās apkalpoto klientu – gan fizisko, gan juridisko personu – pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, jo bieži vien tiek atteikta kontu atvēršana, norādīts ziņojumā.
Tāpat kontu atvēršana tiekot liegta, izvirzot prasības, kuras nav noteicis banku sektora uzraugs. Galaziņojumā secināts, ka
kreditēšanas riski netiek vadīti, bet no tiem vienkārši izvairās, kā arī Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikumu iemesliem, kas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot savu finanšu situāciju.
Komisija ziņojumā arī norādījusi uz administratīvo slogu uzņēmējiem, lai varētu izpildīt visas prasības kontu atvēršanai, augstajām kontu uzturēšanas ikmēneša izmaksām, nepieciešamību būtiski mazināt prasības zema riska uzņēmumiem, kā arī uzsvērusi ierobežotās kreditēšanas iespējas iekārtu finansēšanā ražošanas sektorā komercbanku konkurences trūkuma dēļ.
Izmeklēšanas komisijas sagatavotais galaziņojums vēl jāskata Saeimas sēdē.
KONTEKSTS:
Saeima 31. janvārī pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
2018. gadā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij bija noteikts pastiprinātas kontroles režīms.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") toreizējās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora "kapitālo remontu". Un 2020. gadā janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai.
