Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecības "Bērzāji" pašapkalpošanās veikalā Inga Berga ieradusies vairākkārt. Viņa sacīja: "Tas man ļoti patīk! Sākumā daudzi teica, nu, kā tad būs, ka varētu būt krāpnieki, ka tā naudiņa var pazust, bet es domāju, ka ir labi, tikai to labāko var teikt."
"Bērzāju" pašapkalpošanās veikaliņš ir neliels namiņš ceļa malā. Saimniece Ilze Jansone stāstīja, ka to izveidot rosinājusi kovida krīze un arī ārvalstīs redzētā pieredze. Sākumā gan tas bija tikai saimniecības ceļa galā novietotais galds ar produkciju.
"Pavasarī sākās šī pandēmija, mums bija pilna siltumnīca ar stādiem, abi ar vīru vienu vakaru sēdējām un domājām, ko tagad darīt, jo stādu ir daudz, bet kovids, tirgi aizliegti. Un tad radās ideja par šo principu, sākumā mēs tepat ceļa galā izlikām, bet Latvijā laikapstākļi ir tādi kā ir – nāca lietus vai sniegs, tad viss bija atkal jāvāc kopā. Tad es sociālajos tīklos ieraudzīju šādu skaistu mājiņu, tā nu esam ieviesuši dzīvē šādu pašapkalpošanās punktu."
"Bērzāju" veikaliņā ne vien pašu saimniecībā izaudzētais, bet arī vietējo amatnieku darinājumi.
"Es esmu uzrunājusi vietējos amatniekus savu produkciju šeit izlikt, un pieredze ir visnotaļ pozitīva, ka cilvēks var atbraukt, paņemt to preci, kas interesē, un atstāt naudiņu," stāstīja Jansone.
Saimniece neslēpa, ka sākumā gan bijušas bažas par pircēju godīgumu, taču pašreizējā pieredze liecinot, ka cilvēki norēķinās godīgi.
"Es teiktu, ka ir labi, es ceru, ka Latvija mainās un cilvēki kļūst godprātīgi; pieļauju, ka pirms gadiem 20 kaut kas tāds nebūtu iespējams, bet, ceļojot pa ārzemēm – gan Ziemeļvalstīm, gan arī Vāciju, kur ir šis pašapkalpošanās princips, ka zemnieks izliek savu produkciju pie ceļa –, man arī tāpēc radās tā doma, – kāpēc mēs nevaram? Izrādās, ka varam. Man nav jādomā, kur likt savu produkciju, jo mēs neražojam milzīgos apjomos, ceļš atkrīt, protams. Prece ir svaiga: zemenes, avenes ir no rīta lasītas."
Savukārt Burtnieku ceļa malā pie "Krītiņu" mājām nu jau vairākus gadus stāv ledusskapis, kurā ir medus. Garāmbraucēji var paņemt medu, un turpat arī norēķināties. Arī saimnieks Mārtiņš Rags vērtēja, ka triju gadu laikā, kopš ir šī pašapkalpošanās tirdzniecība, nevarot sūdzēties par pircēju godīgumu.
"Man bijis viens mazs gadījums, bet nu tas cilvēks tika ļoti ātri noskaidrots un viņi atdeva naudu. 99%, ka mūsu pusē, Vidzemē, ir godīgi, bet tie cilvēki jau brauc no visurienes, mūsu kaimiņi igauņi brauc. Man nav bijis nekas slikts," pauda Rags.
Rags, kurš pats ir aizņemts gan ikdienas darbā, gan arī strādājot dravā, vērtēja, ka šis tirdzniecības veids ir gana izdevīgs un ļauj ietaupīt laiku.
"Man tās saimes ir piecās dažādās vietās, visu laiku ir jābrauc. Tad tev vēl ir savs darbs. Pieņemsim, es pie bitēm esmu, man pazvana – man vajag medu, es saku aizbrauc tur pie skapīša, paņem medu. Man ļoti ērti laika ziņā, es agrāk vēl braucu kaut kur tirgot, tad šajā brīdī es vairs netirgoju, ir tikai ledusskapis. Visu sezonu aiziet. Katru gadu tas ledusskapis palielina apgrozījumu un man brīvo laiku, jo man tā ir maz, tā ka šajā gadījumā tas ir variants," stāstīja Rags.
Saimnieki gan arī atzina, ka lielpilsētā šāds tirgošanās veids diezin vai varētu būt, taču Rags ar savu medu ir nolēmis to izmēģināt arī Rīgā.
