Vēl nesen uzņēmums "Verģi" devies uz Palangu, kur protestējot centās pievērst Eiropas komisāra uzmanību. Sarunu panākt izdevās, bet komisijas priekšlikumi nav mainījušies. Eiropas Komisija piedāvā reņģu zveju Baltijas jūrā samazināt par 60% un jūras līcī par 20%.
Kāpēc ierobežot tik būtiski reņģu un brētliņu zveju, nav skaidrs. "Reņģes, brētliņas salīdzinoši ātri atražojas. Tad mūsu cerība ir, ka nākotnē varbūt palielināsies zvejas iespējas," sacīja SIA "Verģi" valdes loceklis Ivars Janeks.
Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) domā – vēl ir cerības, ka Eiropas Savienības zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks panāks kompromiss.
"Es nevaru pateikt šo rezultātu neformālās sarunās. Bet Baltijas valstis ir vienojušās par kompromisu. Baltijas jūras valstīm būs vienots skatījums, kā mēs ejam," sacīja Krauze.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijā vērtēja, ka labs kompromiss būtu puse no EK piedāvātā samazinājuma. Savukārt, nepanākot vienošanos, zaudējumi nākamgad varētu būt aptuveni 7 miljoni eiro.
"Tīri no zvejniecības viedokļa neesam vēl rēķinājuši, kādi zaudējumi būtu zivrūpniekiem, kuriem brētliņa un reņģe ir kā izejviela konservu un saldētu produktu ražošanai," sacīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.
Nozarē arī vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Komisijas priekšlikums esot skarbāks nekā zinātnieku piedāvājums. Turklāt uzņēmēji zvejā neesot novērojuši šo zivju sugu samazinājumu.
Ministrs padomei prezentēšot vēl kādu argumentu: "Krievija, kura ir noslēgusi starptautiskos līgumus un vienošanās, praktiski ignorē šo procesu. Un es teiktu, ka viņi zvejo tik, cik grib un kā paši nosaka."
Tāpat nozvejas mazinājums radītu šķēršļus, lai īstenotu Eiropas projektus, norādīja zivsaimnieku asociācijā. Pašlaik tiek īstenots 4 miljonus eiro vērts projekts iekārtām un aprīkojumam, kurā arī norādīti zvejas apguves limiti.
Ministrijā lēsa, ka padomes sēde, visticamāk, ievilksies naktī un Eiropas Komisijas lēmums būs zināms vien otrdienas, 24. oktobra, rītā.
