Panorāma

Ukraina Bahmutā drīz varētu doties pretuzbrukumā

Panorāma

Šomēnes pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību Rīgā

Bulgārija nepiedalīsies munīcijas sūtīšanā uz Ukrainu

Eiropas Savienības līderi Briselē spriež par atbalstu Ukrainai un ES konkurētspēju

Eiropas globālā konkurētspēja un starptautiskā tirdzniecība ir daži no galvenajiem jautājumiem, ko ceturtdien Briselē apspriež Eiropas Savienības (ES) valstu līderi.

Tāpat tiek runāts arī par Eiropas militārās industrijas ražošanas jaudu palielināšanu, lai varētu labāk palīdzēt Ukrainai.

Pēcpusdienā galvenā sarunu tēma bija Ukraina, tai skaitā arī par to, kā nepieļaut pret Krieviju noteikto sankciju apiešanu. Videozvanā līderus uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ES dalībvalstis apņēmušās celt dienas gaismā savus ieroču krājumus. ES piešķirs miljardu eiro, lai mudinātu dalībvalstis nodrošināt artilērijas šāviņus no saviem krājumiem. Otrs miljards eiro tiks izmantots, lai finansētu kopīgos munīcijas iepirkumus, līdzīgi kā savulaik bija kopīgais Covid-19 vakcīnu iepirkums.

Taču ne visas valstis ir gatavas tajā iesaistīties.

"Bulgārija nepiedalīsies kopīgajā šāviņu piegādē Ukrainai. Bulgārija paplašinās savas aizsardzības nozares kapacitāti, lai papildinātu savus krājumus un palīdzētu citām dalībvalstīm papildināt savus krājumus, jo mūsu jauda ir lielāka nekā citām ES dalībvalstīm," pavēstīja Bulgārijas prezidents Rumens Radevs. Viņš arī teica, ka Bulgārijā ražoto munīciju citas dalībvalstis nevarēs sūtīt uz Ukrainu.

Tātad šobrīd 10 ES dalībvalstis nepiedalās kopīgajā munīcijas iepirkumā Ukrainai, bet pārējās 17 valstis ir par to vienojušās.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ar Ungārijas valdības vadītāju Viktoru Orbānu un Itālijas premjer...
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ar Ungārijas valdības vadītāju Viktoru Orbānu un Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni

Uz jautājumu, kādēļ Latvija vēl nav pieteikusies šajā kopējā iepirkumā Ukrainai, premjers Krišjānis Kariņš atbildēja: "Latvija ir procesā pieteikties. Tur ir mūsu iekšējās aizsardzības ministrijas procedūras; tas viss tiks parakstīts. Arī Latvija būs daļa no šī kopīgā iepirkuma."

Latvijas premjers cer, ka šie soļi Eiropas aizsardzības industrijas kapacitātes palielināšanai ļaus attīstīt arī Latvijas militāro industriju, ja mēs paspēsim uz šo "vilni".

"Mums Latvijā šobrīd ir mazkalibra munīcijas ražošana. Sākam ražot bruņumašīnas, kas ies zemessardzei. Mēs ražojam dronus – ir divi ļoti labi uzņēmumi, kuri konkurē viens ar otru un abi arī apgādā Ukrainu ar saviem droniem.

Mēs meklēsim aizvien vairāk iespējas kā paplašināt savu kapacitāti. Ja mēs varēsim tikt šajā vilnī ar munīcijas ražošanu – tam būs absolūts atbalsts," spriež Kariņš.

Reizē ar Kariņu Eiropadomē ieradās arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš lūdzis, lai ES atvieglotu dažas sankcijas, kas palīdzētu Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsliem nonākt jaunattīstības valstīs.

Dažas ES valstis uzskata, ka tas būtu jādara. Krievija nemitīgi izplata propagandu, ka Rietumu sankcijas kaitē pārtikas piegādēm pasaulei. Savukārt Lietuva nevēlas piekāpties sankciju jautājumā – pieļaut izņēmumu minerālmēslu importam no Baltkrievijas.  

"Sakiet man, vai ir noticis kaut kas pozitīvs, lai šīs sankcijas varētu mīkstināt? Nekas. Situācija tikai pasliktinās. Baltkrievijas režīms kļuva vēl vairāk atbalstošs Krievijai šajā karā," norāda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Vai politieslodzītie tika atbrīvoti no cietuma? Nē. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu palīdzēt šīm divām diktatoriskām valstīm priecāties par sankciju atvieglošanu."

Plānots, ka ES dalībvalstu līderi apsolīs arī atbalstu Moldovai. Neoficiāli zināms, ka Rumānija šobrīd gatavo sankciju sarakstu pret Moldovas oligarhiem, kas veicinājuši situācijas destabilizāciju Kremļa interesēs. Pagaidām gan tas ir ļoti agrīnā sagatavošanas procesā.

Viens no jautājumiem, kas nav oficiālajā dienaskārtībā, bet tik un tā piesaista lielu uzmanību, ir strīds ap iekšdedzes dzinēju aizliegšanu no 2035. gada. Vācija joprojām iebilst šim priekšlikumam un prasa atļaut lietot sintētiskās degvielas, lai varētu turpināt ražot auto ar iekšdedzes dzinēju.

Vācijas pozīciju atbalsta arī Itālija, Čehija, Bulgārija un Polija. Savukārt pret ir Francija, kas ir sašutusi par šādu nostājas maiņu pēdējā brīdī pirms lēmuma apstiprināšanas. Francijas viedoklim piekrīt arī Latvija.

"Tā kā Latvijai nav savas auto industrijas, mums nav neviena iemesla aizstāvēt lobiju, kas negrib neko mainīt. Bet, kas mums Latvijā ir, tas ir zaļo enerģiju potenciāls.

Protams, ka mūsu ekonomiskās intereses ir aizstāvēt šo zaļo virzienu. Tātad mēs aizstāvam līdz šim pieņemto vienošanos," atzina Latvijas premjers Kariņš.

Krišjānis Kariņš par iekšdedzes dzinēju ierobežošanu
00:00 / 00:20
Lejuplādēt

ASV un Ķīnas subsīdijas zaļajām industrijām nostāda Eiropas uzņēmumus nelabvēlīgā situācijā, tādēļ ir jāmeklē risinājumi, kā to mainīt.

"Manās diskusijās ar ASV politiskajiem līderiem esmu stingri uzsvēris, ka Eiropas Savienībai un ASV nevajadzētu iesaistīties subsīdiju karā," vēsta Īrijas premjers Leo Varadkars. "Tas novedīs pie bezrezultāta sacensības uz nodokļu maksātāju rēķina, pārsolot vienam otru. Tā vietā mums vajadzētu vairāk sadarboties savā starpā pie rīcības klimata jomā un radīt jaunas industrijas, kas mums būs nepieciešamas, lai padarītu cīņu ar klimata pārmaiņām par realitāti."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti