Pēc garām diskusijām ES līderiem tomēr izdevās vienoties par 18 miljardu eiro vērto palīdzības programmu Ukrainai, kas bija saskārusies ar Ungārijas un Polijas iebildumiem.
Polijas valdība trešdien negaidīti nobloķēja 18 miljardu eiro palīdzības sniegšanu Ukrainai, jo iebilst pret citiem jautājumiem, kas atrodas vienā paketē ar šo lēmumu. Tas izraisīja pamatīgas dusmas no citām ES dalībvalstīm.
Jautājums par 18 miljardu eiro palīdzības sniegšanu Ukrainai kļuvis par ķīlnieku citiem strīdiem. Vēl nedēļas sākumā pret to iebilda Ungārija. Tomēr vēlāk diplomātiem izdevās vienoties, ka palīdzība tiek sniegta apmaiņā pret to, ka tiek iesaldēts mazāks Ungārijai domāto Eiropas fondu apjoms un tiek apstiprināts arī Ungārijas ekonomikas atjaunošanas plāns. Šajā paketē ir arī jautājums par minimālo ienākuma likmi starptautiskām korporācijām.
Taču pēc tam Polija sāka celt iebildumus, sakot, ka sasaistīt nodokļu likmi ar palīdzību Ukrainai neesot ētiski.
"Jā, protams, ka starptautiskām korporācijām ir jāmaksā nodokļi tur, kur viņi pārdod preces un pakalpojumus.
Savukārt atbalsts Ukrainai ir ne tikai morāls jautājums, bet ģeopolitiski svarīgs pagrieziena punkts. Atbalsts Ukrainai nevar tikt izmantots, lai šantažētu citus, kā to mēģina darīt dažas valstis," teica Polijas premjers Mateušs Moraveckis.
Lēmuma pieņemšanas termiņš vairakkārt tika pagarināts. Iespējams, ka vidutāja lomu šajā situācijā varētu spēlēt jaunā Itālijas premjere Džordžija Meloni. Viņa pieder pie tās pašas konservatīvo politiskās grupas, bet atšķirībā no Moravecka aktīvi atbalsta korporāciju nodokli.
Visticamāk, ka Polijas iebildumi nav saistīti ar nodokli, bet gan ar domstarpībām valdošajā koalīcijā par tieslietu sistēmas reformām, kā arī mēģinājumiem izspiest no Eiropas Komisijas nākamo naudas maksājumu.
To netieši pieļāva arī Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Tas nenozīmē, ka atbalsts Ukrainai sāk buksēt. Tas nozīmē, ka sāk parādīties jauns veids, kā pāris dalībvalstis, kurām ir grūtības ar Eiropas Komisiju saistībā ar likuma varu – tās meklē, kā sitāciju izmantot, lai arī sev gūtu kādu labumu. Bet atbalsts Ukrainai – tas ir pilnīgi viengabalains," uzsver Kariņš.
Līderus uzrunāja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš pateicās par atbalstu un norādīja, ka Ukraina turpina virzīties uz priekšu, lai kļūtu par ES dalībvalsti.
"Neskatoties uz karu, mēs neapturam savas valsts institucionālo pārveidi. Šonedēļ vien Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja trīs Eiropas integrācijas likumus," teica Zelenskis.
Ukrainai uz dalību ES vēl ir garš ceļš ejams, bet līderi deva zaļo gaismu Bosnijas un Hercogovinas kļūšanai par ES kandidātvalsti.
Pagaidām nav izdevies vienoties par devīto sankciju kārtu pret Krieviju, jo atšķiras ES dalībvalstu viedokļi par Krievijas pārtikas un minerālmēslu eksportu – vai vērsties pret Krievijas oligarhiem un neļaut tiem nopelnīt, vai tomēr svarīgāka ir cīņa pret badu pasaulē.
Šonakt varētu panākt vienošanos par pēdējām detaļām, bet to darīs vēstnieki, nevis valstu līderi.
Tāpat ES dalībvalstu politiķi šodien spriež arī par risinājumiem gāzes cenu griestiem, par industriālo politiku un sankcijām pret Krieviju. Visticamāk, šajos jautājumos konkrētāki lēmumi tiks pieņemti jau pēc samita ministru vai diplomātu līmenī.
Eiropas Savienība arī gatavojas, ka bēgļu plūsma no Ukrainas puses šajā ziemā pieaugs. Tiek prognozēts, ka šoreiz tie būs atšķirīgi bēgļi no cilvēkiem, kas ieradās vasarā.
Tad pārsvarā bēgļu gaitās devās jauni cilvēki, bet tagad iespējams, ka ieradīsies mazāk aizsargātas sociālās grupas.
Gaidāms, ka Eiropadomē būs garš vakars, jo arī pārējie jautājumi ir sarežģīti – piemēram par Eiropas konkurētspēju pasaulē, it īpaši ņemot vērā pieaugošās enerģijas cenas un ASV prezidenta lēmumu par subsīdijām ASV ekonomikai. Vai Eiropa grib un var atļauties piedalīties šādā subsīdiju cīņā un vai Eiropas Solidaritātes fonds būs risinājums?
ES valstu līderus satraucis arī korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā, kura lēmumus, iespējams, nelikumīgi ietekmējusi Kataras un Marokas nauda, jo tas apdraud visu ES institūciju reputāciju.
EP prezidents katrā Eiropadomē tiekas ar valstu līderiem un pēc tam rīko preses konferenci, kā varēja gaidīt – tā šoreiz bija krietni interesantāka nekā jebkad iepriekš.
"Galu galā šis ir jautājums par kriminālu korupciju, par indivīdiem, kas neatsakās no somas ar naudu un kas atrodas situācijā, kad šāda soma ar naudu tiek piedāvāta," atzina EP prezidente Roberta Metsola.
Krišjānis Kariņš uz LTV jautājumu, vai laikā, kad viņš bija EP deputāts, ir saskāries ar līdzīgiem piedāvājumiem, atbildēja: "Es personīgi neko tādu nekad nejutu. Pie manis neviens nekad nepienāca.
Bet skandāls ir milzu risks reputācijai – vienīgais veids, kā censties skandālu ierobežot, ļaut tiesībsargājošajiem ātri visu izmeklēt. Jo tie jau būs tikai indivīdi."
Eiropas Parlaments ceturtdien nobalsojis, ka jāaptur viss darbs, kas saistīts ar Kataru, Kataras lobistiem jāliedz iekļūšana EP un jāizveido izmeklēšanas komiteja, lai izmeklētu trešo valstu korupcijas gadījumus.
Tomēr attiecībā uz Kataras aviokompānijas pieeju Eiropas tirgum EP lēmumam būs maza ietekme, jo atvērto debesu līgums ar Kataru jau ir spēkā un vairākas valstis, ieskaitot Latviju, to jau ir ratificējušas.
Eiropas Ģenerālprokuratūra ceturtdien lūgsi atcelt imunitāti divām eirodeputātēm no Grieķijas. Viena no viņām ir Kataras skandāla dēļ no EP viceprezidentes amata atceltā Eva Kaili, kas jau atrodas cietumā Briselē. Taču šīs lietas neesot saistītas ar Kataras gadījumu, bet gan ar iespējamiem pārkāpumiem palīgu algošanā.
