ĪSUMĀ:
- Šogad pirmajā pusgadā noslēgti nepilni 472 tūkstoši jaunu darījumu.
- No jauna izsniegti kredīti nepilnu 359 miljonu eiro apmērā.
- Darījumu skaits un kredītu summas ir pieaugušas.
- Jauno darījumu skaits būtiski pieaudzis kredītiem pret ķīlu un hipotekārajiem kredītiem.
- Summu pieaugums – pilnīgi visos kreditēšanas veidos.
- Darījumu summas pieaugums visos kredītu veidos – vairāk nekā 30%.
- Kopējais nebanku kreditētāju pārvaldītais patērētāju kredītportfelis pārsniedz 1 miljardu eiro.
- Tas liecina par būtisku saistību sloga palielināšanos uz aizņēmēju.
- Pēdējo 4,5 gadu laikā šo tirgu pametuši 42% kreditētāju.
Mazāk patēriņa, vairāk – hipotekāro kredītu
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.
Jauno darījumu skaita un izsniegto summu apjoma izmaiņas pa kredīta veidiem salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu nav vienmērīgas. Vērojams, ka jauno darījumu skaits turpinājis samazināties patēriņa kredītos (-10,23%) un līzingos (-6,4%), savukārt jaunu darījumu skaits būtiski pieaudzis kredītiem pret kustamas lietas ķīlu (+12,42%) un hipotekārajiem kredītiem (+6,08%).
Jauno izsniegto summu apjoma pieaugums 2023. gada 1. pusgadā turpinājies pilnīgi visos kreditēšanas veidos, procentos visvairāk sasniedzot kredītiem pret kustamas lietas ķīlu (pieaugums par 26,12%), distances kredītiem (+24,66%) un hipotekārajiem kredītiem (+24,36%).
Krietni pieticīgāks jauno izsniegto summu apjoma pieaugums vērojams patēriņa kredītiem (+5,72%) un līzingiem (+5,15%), kas gan ir likumsakarīgi, ņemot vērā apstākli, ka šajos kredīta veidos samazinājusies jaunu darījumu slēgšana.
Kopējais kredītu apjoms pārsniedz 1 miljardu eiro
2023. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu ļoti būtiski ir pieaugušas no jauna noslēgto darījumu vidējās summas: distances kredītiem – par 21,7%, patēriņa kredītiem – par 17,76%, līzingiem – par 12,34%, hipotekārajiem kredītiem – par 17,23%, kredītiem pret kustamas lietas ķīlu – par 12,18%.
Savukārt attiecībā pret 2021. gada 1. pusgadu viena no jauna noslēgtā darījuma summas pieaugums visos kredītu veidos ir vairāk nekā 30%, kas liecina par būtisku saistību sloga palielināšanos uz aizņēmēju.
Pieaugot jaunu aizdevumu izsniegšanas apjomam, turpināja palielināties nebanku kredītdevēju kopējais pārvaldītais kredītportfelis, kas 2023. gada 30. jūnijā pirmo reizi pārsniedza 1 miljardu eiro.
Kopumā patērētāju (nebanku) kredītdevēji pārvaldīja 1005,82 miljonus eiro, kas ir par 61,09 miljoniem eiro jeb 6,47% vairāk nekā 2022. gada 31. decembrī, par 117,95 miljoniem eiro jeb 13,28% vairāk nekā pirms gada (2022. gada 30. jūnijā).
Portfeļa atlikuma pieaugumu nodrošina pilnīgi visu kreditēšanas veidu portfeļu pozitīvā dinamika, bet jo īpaši ir jāizdala distances kredīti, kuriem portfeļu apjoms pirmajā pusgadā palielinājies par 46,92 miljoniem eiro jeb 15,99% un gada laikā – par 89,94 miljoniem eiro jeb 35,91%, pieaugot no jauna distancē izsniegto kredītlīniju apjomiem.
Kopējā kredītportfeļa kvalitāte turpina saglabāties stabila.
2023. gada 30. jūnijā kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 91,21%, kas ir par 0,14 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā pērn šajā laika posmā un par 0,2% sliktāks rādītājs nekā 2021. gada 30. jūnijā, kad tika sasniegts labākais portfeļa kvalitātes rādītājs no pārskatos iekļautajiem pirmajiem pusgadiem.
Var secināt, ka īstermiņa distances kredītu, kas var tikt pagarināti, periods ir beidzies,
jo tādu kredītu patērētāju (nebanku) kredīta devēju portfelī pirmajā pusgadā bija palikuši vien 1459, kas ir par 16,1% mazāk, nekā bija pirms gada (1739). Proti, šī vēsturiski lielā portfeļa atlikusī daļa pakāpeniski samazinās (vecie līgumi tiek izbeigti), savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto ierobežojumu rezultātā no jauna izsniegtie īstermiņa distances kredīti nav ne skaitliski lielā daudzumā, ne summās apjomīgi.
Samazinās nebanku kreditētāju skaits
Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība.
Četras sabiedrības patērētājiem pirmajā pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības – 2 veidos, savukārt lielākā daļa – 24 licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji – turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā.
Puse jeb 18 kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.
2023. gada 1. pusgadā, spēkā esot 37 speciālajām atļaujām (licencēm) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, jaunus aizdevumus patērētajiem izsniedza 35 nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, t.sk. 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 – līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 10 – patēriņa kredītus, 8 – hipotekāros kredītus un 4 – kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus).
Šī gada pirmajā pusgadā saglabājās iepriekšējos gadus vērojamā tendence, kad licencēto patērētāju (nebanku) kreditētāju skaits samazinās.
Ja 2018. gada 31. decembrī valstī spēkā bija 62 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tad 2023. gada 30. jūnijā – vairs tikai 36, jo īsi pirms pārskata perioda beigām vienam no komersantiem speciālā atļauja (licence) tika anulēta.
Tas nozīmē, ka četru ar pusi gadu laikā tirgu pametuši 42% no tirgus dalībniekiem.
Īpaši ir jāatzīmē kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda) sniedzēju skaits: no 16 kapitālsabiedrībām 2018. gada 31. decembrī 2023. gada 1. pusgadā bija palikušas vien 4, kas ir samazinājums par 75%.
Ekonomists: Ļoti uzmanīgi jāvērtē
Ekonomists Gundars Bērziņš norādīja: ja vieni kreditē jaunus auto un otri aizņemas, lai segtu komunālos maksājumus, – ir problēma.
"Ļoti uzmanīgi būtu uz šo jāskatās. Kā pieaug šī nevienlīdzība. Lai mēs neradītu jaunu emigrācijas vilni. Jo kur ir riski ātrajiem, īstermiņa kredītiem? Var novest pie bankrota un viņi iziet no baltās ekonomikas.
Ja lielu daļu no ienākumiem paņem parādu dzēšana, tad cilvēki diezgan lielā apmērā pieņem lēmumu strādāt nelegāli vai neuzrādīt legālos ieņēmumus," norādīja Bērziņš.
Viņa vērtējumā, pašlaik kopējais sabiedrības ienākumu līmenis ir labs, uz to norāda arī tas, ka nedaudz uzlabojies rādītājs kredītu maksātspējā.
