Nozares eksperti gan vērtē, ka šīs ziņas nav jāuztver kā kokrūpniecības krahs, jo pērn līdz ar kara sākumu daudzās nišās cenas un preču noiets bailēs par nākotni uzkāpa neadekvātos augstumos. Tagad esot atelpas un pārdomu laiks par gudrāku strādāšanu tālāk.
Meža nozare pamatoti ir uzskatāma par mūsu eksporta balstu. Līdz ar Krievijas sākto karu pieprasījums pēc kokmateriāliem strauji kāpa, audzējot arī cenas. Pērnā gada vidū mežu īpašnieki un iegūtā materiāla pārstrādātāji un tirgotāji piedzīvoja peļņas pīķa mirkļus, jo eksports auga par gandrīz 50%, nomierinoties vien uz gada otro pusi ar kopējiem izvešanas rādītājiem vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā.
Šā gada pirmo piecu mēnešu dati rāda būtisku eksporta kritumu – kokmateriālus izveduši esam pusotra miljarda eiro apmērā iepretim pērnā gada gandrīz 1,9 miljardiem eiro.
Zemkopības ministrijas apkopotās ziņas liecina, ka koksne un tās izstrādājumi eksportēti 1,3 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 20% mazāk nekā pērn. Zāģmateriālu eksporta vērtība veidoja 304 miljonus eiro, kas ir kritums par 51%. Savukārt kurināmais izvests 270 miljonu eiro vērtībā, un tas ir pieaugums par gandrīz 22%. Par ceturto daļu augusi arī apaļo kokmateriālu eksporta vērtība. Visvairāk meža nozares produkcija izvesta uz Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju.
Savukārt ievedām par 33% mazāk nekā pērn. Meža nozares produkciju piecos mēnešos esam importējuši 456 miljonu eiro vērtībā, kamēr pērn ievedām par 682 miljoniem eiro. Tātad imports krītas vēl straujāk nekā eksports.
Šos rādītājus Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss komentēja lakoniski – karš.
Imports, pirmkārt, krities Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju dēļ. Otrkārt, cenas daudzās meža nozarēs esot atkal atsitušās no griestiem pret grīdu.
Klauss stāstīja, ka "ilgākā termiņā atsevišķās biznesa nišas būs jāizbeidz", piemēram, iepriekš attīstīto biznesa nišu – iepirkt maz apstrādātus skujkoka dēļus Baltkrievijā un Krievijā un tos apstrādāt un eksportēt, "šobrīd mums šādas iespējas vairs nav".
Eksporta rādītāji krītas, jo būtiski mazinājies imports – iepriekš pat līdz vienam miljonam kubikmetru dēļu ievedām no Krievijas un Baltkrievijas, lai ar pievienotu vērtību vestu tālāk.
Taču kokrūpnieks Klauss atzina, ka cenu ziņā gan atsitiens pret grīdu nav sliktāks kā pirms kara.
"Šī grīda ir krietni augstāka nekā pirms kovida un pirms kara līmeņa, daudziem produktiem notikusi strauja inflācija, jo bez sekām nevarēja palikt tā "helikoptera nauda", kas tika izkaisīta, lai atbalstītu daudzu valstu iedzīvotājus un biznesa struktūras. Šis importa zudums mums atstās ietekmi arī uz eksporta apmēru. Bet atsevišķi produkti, kuriem vienmēr notikusi loģiska izaugsme, piemēram, namdara izstrādājumi un citi gatavie koka izstrādājumi, tur izaugsme ir un būs arī turpmāk," sprieda Klauss.
Arī Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts eksporta un importa kritumu vērtēja kā loģisku pēc pērnā gada kāpuma.
Eksporta mazināšanos pastiprina būvniecības piebremzēšanās ārvalstīs, kā dēļ mazinās pieprasījums pēc mūsu precēm.
"Galvenais stāsts ir par mūsu konkurētspēju šobrīd, jo mums aizvien izejmateriālu cenas ir vienas no augstākajām reģionā, un otrs būtiskais pašizmaksu faktors ir elektroenerģijas cenas, ar kurām šobrīd situācija nav tik asa, bet pirmais pusgads bija pietiekoši skarbs," stāstīja Bukonts.
"Pieprasījums ir mazs, maksātspēja viduvēja, un tie, kas spēj saražot lētāk, arī aizpilda šo salīdzinoši mazo pieprasījumu," rezumēja Bukonts.
Tādā nogaidošā situācijā uzņēmumu darbinieki devušies atvaļinājumos, kas esot garāki nekā citu gadu jūlijos.
Savukārt apņēmīgākie atjaunojot iekārtas un modernizējas, lai darbu atsāktu ar augstāku pievienoto vērtību.
Nozares eksperti arī piebilst, ka Eiropā jau vērojams kurināmā cenas lēns kāpums, bet pie mums, piemēram, granulu cenas vēl stāvot uz vietas, taču tās esot zemākajā punktā.
