"Veselības nozarei viennozīmīgi šī nauda pienākas, bet ne uz tā rēķina, ka atņemot otrai prioritārai nozarei, kas ir noteikta valdībā. Un nebūtu arī korekti veselībai atņemt un pārdalīt par labu izglītībai, ja šīs nozares ir kā prioritāras," sacīja Vanaga.
Lai gan Finanšu ministrijas aplēses liecina par 7 751 533 eiro pārdali no Izglītības un zinātnes ministrijas, Vanaga norādīja, ka kopumā izglītības un zinātnes nozarei samazinājums ir par gandrīz 9 miljoniem eiro. Viņa skaidroja, ka no zinātnes finansējuma nauda pārdalīta arī citu ministriju ietvaros.
"Visvairāk ir atņemts zinātnei. (..) Tiek runāts par ekonomisko transformāciju, bet zinātnei no šīs naudas, kas ir piešķirta, atņem vairāk nekā 6 miljonus eiro. Tā ir politiskā divkosība," sacīja LIZDA vadītāja.
Viņa arī norādīja uz naudas trūkumu pirmsskolas pedagogiem, nepārskatītām izmaksām profesionālajai un speciālajai izglītībai.
Viņasprāt, būtu bijis iespējams papildu naudu veselības aprūpei rast uz nodokļu ieņēmumu, valsts kapitālsabiedrību un banku peļņu palielinājuma rēķina.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā. Ar valdības lēmumu veselības aprūpei piešķirti 57 miljoni eiro, bet atlikusī summa līdz gada beigām ir rezervēta nozares vajadzībām.
Nozares ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) norādījusi, ka pirmais papildu finansējumu saņems ambulatorais sektors.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pēc 140 miljonu atrašanas ministriju un valsts iestāžu budžetos, valstī ir palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.
Veselības ministrija aplēsa – lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.
