Uz sarunām bija aicināti arī "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības politiķi, taču šie politiskie spēki sarunas piecu partiju formātā turpina ignorēt, uzsverot, ka iestājas pret esošās valdošās koalīcijas paplašināšanu ar ZZS vai "Progresīvajiem".
Otrdienas sarunas bija veltītas vienai no piecām premjera izvirzītajām prioritātēm – kapitālsabiedrību reformai. Partiju ieskatā Latvijā ir vairāki valstij piederoši uzņēmumi, kurus varētu kotēt biržā.
"Labs piemērs ir jaundibinātais uzņēmums [SIA "Latvijas vēja parki"], kuru dibināja, lai attīstītu vēja parkus," norādīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
"Tas ir virziens, kas Latvijas ekonomikai var nest pievienoto vērtību, atzīmēja partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pauda gandarījumu, ka ZZS un "Progresīvajiem" ir ļoti pozitīva attieksme pret šo jautājumu, jo valdības deklarācijas veidošanas laikā valsts kapitālsabiedrību iespējamā kotēšana biržā bijis viens no "tabu jautājumiem" ar esošajiem koalīcijas partneriem – "Apvieno sarakstu" un Nacionālo apvienību.
"Vasaras laiks dod vairāk laiku izrunāt šos tabu jautājumus, un parādas citas dimensijas, žēl, ka kolēģi nenāk," sacīja Ašeradens.
Partijām šonedēļ gaidāma vēl nākamā saruna, kas būs par cilvēktiesību jautājumiem, tai skaitā Stambulas konvencijas ratificēšanu.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
Uzreiz pēc Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Kariņš paziņoja, ka iniciēs sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu. Tās arī premjers sāka, taču abi koalīcijas partneri – NA un AS – to neatbalsta.
