Graudi ir "Dobeles dzirnavnieka" pamats. No tiem top gandrīz viss. Te uzsver – neviena miltu drupača nav nākusi no kara izraisītājiem. Labība, kas tajos iekšā, lielākoties audzēta Latvijā. Taču laikā kopš kara sākuma piedāvājumu iegādāties graudus lētāk, ir bijis ļoti daudz.

"Ja mēs pieņemam pavisam pieņēmumu veidā, ja mēs pārstrādātu tikai krievu, teiksim no Krievijas pieejamām cenām graudaugus, tie noteikti ir mērāmi miljonos eiro izdevīgums naudiskā ziņā. Taču mēs ļoti labi saprotam, ka jebkurš šobrīd piedāvājums jeb kāds vilinošs piedāvājums iesaistīties kādos darījumos pavisam noteikti mūsu skatījumā ir īstermiņa darījums. Mēs savu darbību pavisam noteikti nepakārtojam kaut kādiem labumiem," norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Kamēr "Dobeles dzirnavnieks" izvēlas atteikties no Krievijas miljoniem, ir uzņēmēji, kam peļņas vilinājums ir spēcīgāks. Kristaps Amsils pārliecināts, ka lielākā daļa Krievijas graudu, kas paliek Latvijā, ir lopbarība.

Tā kā liela daļa ievesto graudaugu ir kukurūza, viņš arī uzskata, ka ir ļoti liela varbūtība, ka graudi, kas ienāk no Krievijas, nāk no kara uzsācēju okupētajām teritorijām.

"Sezonā, kas ilga 2021. gada – 2022. gada graudu sezonā, Krievija kopumā eksportēja četrus miljonus tonnu kukurūzas. Tad Ukraina to darīja sešas reizes vairāk, sasniedzot pat 28 miljonus tonnu. Tad šobrīd ir tā baža, ja mēs redzam strauju kukurūzas apjomu pieaugumu, no kurienes Krievijai pēkšņi tādi lieli apjomi ir uzradušies kukurūzas, mēs visi varam minēt," teic "Dobeles dzirnavnieks" vadītājs.

Amsils arī norāda, ka aizvadīto gadu laikā Krievija mērķtiecīgi audzējusi eksportēto kviešu apjomus, iegūstot vēl papildu instrumentu, ar ko šantažēt pasauli.

Pēdējos gadus Krievija izvestajiem graudiem piemēro eksporta nodokli, kas svārstās 20 – 25 procentu apjomā.

"Jebkurš, kurš iesaistās graudu tirdzniecībā ar Krieviju tiešā veidā atbalsta Krievijas budžetu, un tiešā veidā mēs varam teikt, ka pieliek savu pirkstu kara finansēšanai Ukrainā," teic Amsils.

Viņš uzskata – Baltijas valstīm būtu jāvienojas par Krievijas graudu gan importa, gan tranzīta aizliegumu caur mūsu ostām. Āfrikas apgādāšanai joprojām paliks citi ceļi. Ja aizlieguma nebūs, sekas būs ilgtermiņā, jo vietējie graudi nespēj konkurēt ar lētajiem kara izraisītāju graudiem.