Likuma atzīšanu par spēku zaudējušu atbalstīja 85 deputāti, neviens nebalsoja "pret", bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.
Saeimas Tautsaimniecības komisija jau pagājušajā nedēļā virzīja uz Saeimas sēdi 1. lasījumā lēmuma projektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa likuma atcelšanu. Komisija to skaidroja ar pietiekamām gāzes piegādēm Latvijai un ekonomiska pamatojuma trūkumu šī objekta būvniecībai.
Tomēr pagājušajā nedēļā balsojumu par to atlika, pamatojot ar ziņām par Somijas un Igaunijas gāzesvada "Balticconector" bojājumu.
Šonedēļ komisija aiz slēgtām durvīm uzklausīja aktuālo informāciju par gāzes apgādi reģionā un pēc tam atkārtoti apstiprināja plānu par Skultes termināļa likuma atcelšanu.
Atbildīgās komisijas vārdā parlamentārietis Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") ceturtdien klāstīja, ka komisijā secinājumi par pietiekamām gāzes piegādēm Latvijai un ekonomiska pamatojuma trūkumu šī objekta būvniecībai nav mainījušies arī pēc bojājumu konstatēšanas kaimiņvalstu cauruļvadā "Balticconnector".
Kopš pagājušās ziemas par 20% samazinājies gāzes patēriņš, jo vairākas Latvijas pilsētas ir dažādojušas savu siltumapgādi, ieviešot šķeldas katlus. Prognozes liecinot, ka gāzes patēriņš vairs neatgriezīsies iepriekšējā apjomā, tādēļ zūdot Skultes termināļa nepieciešamība.
Likuma atcelšana pamatota ar to, ka
jauna sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība nav valsts drošības interesēs, un Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam, norādījuši likumprojekta autori.
Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs nav iespējams sasniegt, teikts likumprojekta anotācijā.
"Inčukalna dabasgāzes krātuves piepildījums ir vairāk nekā 80%. Mums ir koordinēta sadarbība ar Lietuvu, Igauniju un Somiju par dabasgāzes piegādēm, līdz ar to ir zudusi vajadzība papildināt fosilo resursu krājumus. Arī atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija konstatē, ka šim likumam vairs nav nozīmes," iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Atbildīgās komisijas priekšsēdētāja arī pauda, ka tas neliedz interesentiem attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes termināli brīvā tirgus apstākļos.
"Šī likuma atcelšana nevienam neko neaizliedz, ikviens var turpināt savu uzņēmējdarbību likumā paredzētajā kārtībā, ievērojot tiesiskās normas. Tas, ko mēs šobrīd atceļam, ir likums, kas paredzēja piešķirt nacionālās nozīmes statusu Skultes LNG terminālim un radīt tiesiskos priekšnosacījumus tā veicināšanai," skaidroja Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie").
Vienlaikus deputāti debatēs vērsa uzmanību, ka terminālis atrastos ļoti tuvu neskartām dabas teritorijām un varētu tām radīt apdraudējumu. Tāpat no tribīnes izskanēja, ka valstij ir nepieciešama skaidra stratēģija par enerģētisko drošību.
Lai likums zaudētu spēku, parlamentam šī iecere vēl jāatbalsta divos lasījumos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta skatīšanai otrajā lasījumā noteikts – 24. oktobris.
KONTEKSTS:
Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši koalīcijas deputāti no "Progresīvajiem", "Jaunās Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām.
