Atbilstoši tradīcijai pirmā vizīte Latvijas prezidentam bija uz Igauniju. Tā notika jau gandrīz tūlīt pāris dienas pēc stāšanās amatā. Un trešdien, 19. jūlijā, Latvijas prezidents tika sagaidīts Lietuvā.
Apspriežamo jautājumu lokā bija mūsu reģiona drošība un nupat NATO Viļņas samitā pieņemto lēmumu īstenošana, abi prezidenti par samitā sasniegto izteicās ļoti atzinīgi. Vienprātība arī par to, ka jāpaplašina Ukrainai sniegtais atbalsts un jāturpina Krievijas un arī Baltkrievijas pakļaušanu sankcijām un ka divpusējās attiecībās vēl ir daudz neizmantotu iespēju, tajā skaitā kultūras jomā, kur Lietuvas puse atzinīgi novērtēja, ka lietuviešiem bijusi iespēja tiešraidē skatīties mūsu Dziesmusvētkus.
Sarunās par drošības jautājumiem abi prezidenti bija vienisprātis, ka algotņu grupējuma "Vagner" klātbūtne Baltkrievijā pasliktina drošības situāciju reģionā.
"Es teiktu, ka reģionālā drošības situācija ir pasliktinājusies. Es domāju, ka mums ir nopietni jāuztver arī jaunākā informācija par algotņu transportēšanu un ierašanos Baltkrievijā, un mums ir jābūt gataviem visādiem scenārijiem. Mūsu vērtējums ir, ka šī algotņu kustība nerada skaidru un tūlītēju risku Latvijas drošībai. Tomēr mēs nevaram izslēgt sava veida hibrīdkara scenārijus, piemēram, izmantojot migrāciju kā ieroci, lai mēģinātu iefiltrēt algotņus un izmantot viņus šajā hibrīdkarā. Visi šie scenāriji ir jāņem vērā," norādīja Rinkēvičs.
Arī Lietuvas prezidents atzina, ka jābūt gataviem, ka vāgneriešu plāni var mainīties ļoti strauji.
Taču jautājumā par elektrotīklu sinhronizēšanas tempiem viedokļi ir atšķirīgi.
"Es aicināju prezidentu paātrināt mūsu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Pilnīga atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem ir kopīgs mūsu mērķis. Un to mums ir nepieciešams īstenot, cik vien iespējams ātri. Mēs esam vairākkārt pieredzējuši nesenā vēsturē, ka Lietuva, Latvija un arī Igaunija – trīs Baltijas māsas – ir daudz veiksmīgākas kopēju ģeopolitisku mērķu sasniegšanā tad, ja tās rīkojas kopā," uzsvēra Nausēda.
Lietuva gan apsverot arī iespēju, ka varētu sinhronizāciju veikt viena, bet tas vēl tikšot apspriests.
Latvijas prezidents savukārt cer, ka tomēr būs kopējs risinājums. Jo galu galā mērķi atslēgties no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem atbalsta visas trīs valstis.
"Tomēr mums ir arī jāņem vērā, ka šis ietekmē visas trīs Baltijas valstis un ietekmēs atšķirīgā veidā – gan tehniskā, gan finansiālā ziņā. Mēs esam gatavi paātrināt izstāšanos [no BRELL], cik vien ātri iespējams. Bet mūsu pozīcija būtu, ka mums ir nepieciešams atrast tādu veidu, kas izmaksā mazāk, ir efektīvāks, mazāk tehniski problemātisks katrai Baltijas valstij – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai," pauda Rinkēvičs.
Latvijas prezidents solīja, ka risinājumu vēl apspriedīs ministru un ekspertu līmeņos, cerot, ka tiks atrasts veids, lai laimīgas par iznākumu būtu visas trīs valstis.
KONTEKSTS:
2018.gada vienošanās paredzēja, ka Baltijas valstis no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla atslēgsies 2025. gadā. Taču Krievijas sāktais karš Ukrainā politisko vēlmi kļūt neatkarīgiem arī šajā ziņā padarījis straujāku. Lietuvas parlaments jūnija grozīja likumu, ļaujot valsts elektrotīklu sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sistēmu jau 2024. gada pirmajā pusē jeb aptuveni pusotru gadu agrāk, nekā plānots.
Tomēr bez Latvijas un Igaunijas, kuras uzsver, ka sinhronizācijai vēl nav gatavas, projektu nevar pabeigt pirms noteiktā mērķa datuma – 2025. gada beigām.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, paredzēts ne vēlāk kā 2025. gadā.
AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) plāno pilnībā sagatavot tīklus sinhronizācijas sākšanai ar kontinentālo Eiropu līdz 2025. gadam, kam plāno atvēlēt 188,8 miljonus eiro.
