Arī Ukrainas banku sektorā pirmais pusgads ir bijis auglīgs – to kopējā peļņa sasniegusi 67,6 miljardus hrivnu (1,7 miljardus eiro) un tikai astoņas no 65 maksātspējīgām bankām strādāja ar zaudējumiem.
Krievijas raķetes izposta šūšanas fabriku
Ukraina pēc plaša mēroga karadarbības pirmā gada laikā piedzīvotajiem satricinājumiem pamazām sākusi pielāgoties dzīvei kara apstākļos. Krievijas nemitīgie uzbrukumi bija atstājuši milzīgu iespaidu uz Ukrainas ekonomiku.
Daudzi uzņēmēji, sākoties vispārējam iebrukumam, bija spiesti pārtraukt savu darbību, pārcelt to ārpus valsts vai vismaz uz relatīvi drošāko Ukrainas rietumu daļu.
Taču arī šajā reģionā strādājošajiem komersantiem bieži vien nākas "zīlēt kafijas biezumos", vai ražotnes paliks veselas un viņu darbinieki – dzīvi.
Vien pirms pāris dienām 15. augusta raķešu uzbrukumā Ukrainas rietumos esošajā Luckā – pilsētiņā 100 kilometrus no Ukrainas robežas ar Poliju – smagi cieta zviedru šūšanas uzņēmums "SKF", kas turpināja strādāt pēc Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma Ukrainā.
Kopumā firma Ukrainā nodarbina ap 1100 darbinieku, bet 15. augusta uzbrukumā Luckai gāja bojā trīs šūšanas firmas darbinieki, kad raķešu atlūzas skāra arī šo ražotni.
Miljoniem darbinieku devušies bēgļu gaitās
Tādas ir briesmīgās kara sekas, ar ko nākas rēķināties visiem Ukrainā strādājošajiem, un tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc ļoti daudzi uzņēmēji pārtrauca darbību Ukrainā, arī lielās starptautiskās kompānijas.
Pasaulē zināmi lielveikalu tīkli, kas Ukrainā veiksmīgi darbojās līdz pagājušā gada 24. februārim, pēc vispārējā iebrukuma pārtrauca darbu, un šāda situācija ir joprojām – virkne lielveikalu tīklu Ukrainā nestrādā.
Tam visam ir milzīga ietekme uz ekonomiku. Tāpat milzīga ietekme noteikti ir arī apstāklim, ka miljoniem cilvēku pameta Ukrainu un vēl ap 6 miljoniem devās bēgļu gaitās valsts iekšienē.
Taču, neskatoties uz visiem šiem milzīgajiem izaicinājumiem, pēdējā pusgadā situācija ekonomikā ir stabilizējusies un darba tirgū pamazām vērojami uzlabojumi.
Algas sasniegušas pirmskara līmeni
Pēc pagājušā gada šoka stāvokļa ekonomikā situācija sāk stabilizēties, par ko liek domāt arī tas, ka vidējās algas šogad sākušas augt un ir sasniegušas to līmeni, kāds bija pirms vispārējā iebrukuma sākuma.
Ukraiņu vidējie ienākumi šobrīd ir aptuveni 17 700 hrivnas mēnesī, kas ir aptuveni 440 eiro,
tā šajās dienās Kijivā Mediju centra preses konferencē pauda Ukrainas Banku asociācijas valdes locekle Olena Korabkova.
Atbilstoši pēdējām prognozēm inflācija mazinās, un Ukrainas Nacionālā banka jūlijā koriģējusi inflācijas prognozi šim gadam Ukrainā no 14,8% uz 10,6%.
Tas ir saistīts ar kopējās situācijas uzlabošanos pasaulē, kā arī ar stingriem monetārajiem un citiem pasākumiem valstī. Tajā skaitā, piemēram, Ukrainā lielākajai daļai mājokļu un komunālo pakalpojumu, izņemot elektrību, joprojām būs nemainīgi tarifi.
Uzņēmēju atbalstam arī ir dažādas valsts atbalsta programmas – televīzijā tiek reklamēts īpašs atbalsts mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai, cilvēki tiek aicināti nebaidīties uzsākt savu biznesu. Arī bankas aktīvi piedāvā atbalstu komersantiem, kas savu biznesu pārceļ no karadarbības skartajām teritorijām uz citām vietām.
Banku nozare strādā ar peļņu
Kopumā banku sektors šo kara periodu pārlaiž salīdzinoši sekmīgi, skaidroja Banku asociācijas valdes locekle Korabkova:
"2023. gada pirmajā pusgadā banku sektors ieguva peļņu 67,6 miljardu hrivnu (gandrīz 1,7 miljardi eiro) apmērā. Jūlijā tikai astoņas no 65 maksātspējīgajām bankām strādāja ar zaudējumiem kopumā 112 miljonu apmērā.
Tas nav tik slikti. Rezumējot par situāciju banku sektorā kopumā – šobrīd banku un finanšu sistēma ir stabila, likvīda, bankas bez pārtraukumiem nodrošina pakalpojumus."
Ir gan atsevišķas bankas, kuras šobrīd piedzīvo finanšu grūtības, bet, kā norāda asociācija, tās nav sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes un tām nav plaša ietekme uz finanšu tirgu, tāpēc banku sektorā valda optimisms.
