"Ļoti specifisks jautājums ir, piemēram, Krievijas graudu transportēšana caur Baltijas valstīm," Lietuvas ministrs sacīja žurnālistiem pirms trešdien plānotās attālinātās tikšanās ar Latvijas satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") un Igaunijas klimata ministru Kristenu Mihalu.

"Lietuvā tas nav būtisks jautājums, jo apjomi ir ļoti mazi, bet Latvijā tā joprojām ir liela problēma," teica Skuodis.

Lietuvas Graudkopju asociācijas prezidents Aušris Macijausks decembrī sacīja, ka lielā apmērā Krievijas graudi tiek vesti caur Latviju, bet neliels daudzums tiek pārvadāts arī caur Lietuvu.

Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks tolaik apliecināja, ka Krievijas graudi tiek pārvadāti caur Latvijas ostām, bet Klaipēdas ostu tie nesasniedz.

Tomēr Navicks neizslēdza iespēju, ka Krievijas graudi varētu būt ievesti Lietuvā, viltojot to izcelsmes dokumentus, un piebilda, ka Latvijas valdībai būtu jārīkojas.

Bažas par Krievijas graudu nonākšanu Lietuvas tirgū caur Latviju pauda arī Lietuvas lauksaimnieki, kuri janvārī rīkoja protesta akciju.

Kā aģentūra LETA iepriekš noskaidroja Zemkopības ministrijā (ZM), Krievijas izcelsmes graudi ienāk Latvijas tirgū, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāk importēt arī rudzus. Lielāko daļu Krievijas importa gan veido kukurūza.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ir izdevusi rezolūciju apkopot informāciju par graudaugu importu no Krievijas. Premjerministre norādīja, ka ir jāsagaida vērtējums attiecībā par graudu apjomu, kāds šobrīd Latvijā ienāk no Krievijas, vai tie ir arī Ukrainas graudi, un kādi ir zaudējumi.

Taču tas nav tikai naudas jautājums, uzsvēra Siliņa, piebilstot, ka Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir apņēmusies piegādāt pārtiku Āfrikas valstīm.

Vienlaikus Ministru prezidente atzīmēja, ka Ministru kabinets ir lēmis par zemkopības ministra pozīciju ES sanāksmē, kas pauž Latvijas atbalstu Krievijas graudu importa aizliegumam.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, no Krievijas Latvijā ievests par 200 000 tonnu vairāk pārtikas graudaugu, stāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

Viņa norādīja, ka 2023. gadā caur Latvijas robežkontroles punktiem no Krievijas ES ievesti vairāk nekā 535 000 tonnu graudaugu produktu, tostarp 122 000 tonnu ievests decembrī. Tādējādi no Krievijas ievestais graudaugu produktu apjoms ir par teju 200 000 tonnu lielāks nekā gadu iepriekš, kad no Krievijas ES tika ievesti 337 000 tonnu graudaugu produktu.