Privātajā sektorā bija 13,7 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 4,4 tūkstošiem jeb 24,2%, bet sabiedriskajā sektorā – par 0,1 tūkstoti jeb 1,4%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,6% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,4%, bet privātajā – 2,2%.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, palielinājās par 4,5 tūkstošiem jeb 0,5%.
Privātajā sektorā tas samazinājās par 1,8 tūkstošiem jeb 0,3%, bet sabiedriskajā sektorā – palielinājās par 6,2 tūkstošiem jeb 2,2%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,2%, speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,1%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,9% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,1%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,9%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 6%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,7%, būvniecības nozarē – 3,7%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,7%, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,6%, kā arī 2,6% transporta un uzglabāšanas nozarē.
Reģionos 2023. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,3% jeb 17 tūkstoši, savukārt viszemākais – Vidzemē un Latgalē (attiecīgi 1,3% jeb 0,8 tūkstoši un 1,3% jeb 0,9 tūkstoši). Pierīgā brīvas bija 2,1% jeb 3,1 tūkstotis darbvietu, Zemgalē – 1,6% jeb 1,1 tūkstotis., Kurzemē – 1,5% jeb 1,2 tūkstoši.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,6%, Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir vienādi, attiecīgi – 1,9%.
2023. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits samazinājās visās Baltijas valstīs: visstraujāk Latvijā (-15,9%), Igaunijā – par 12,4%, Lietuvā – par 1,4%.
