Salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 24,6% jeb 4200. Privātajā sektorā tas pieauga par 43,2% jeb 4300, savukārt sabiedriskajā tas palika nemainīgs – 7400.
Aizņemto darbvietu skaits šī gada 1. ceturksnī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pieauga līdz 914 000 jeb par 1,4%, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati
CSP atzīmēja, ka no visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī speciālistu pamatgrupās – 3,6% un vienkāršu profesiju darbinieku pamatgrupā – 3,4%.
2021. gada 1. ceturksnī visvairāk palielinājās pieprasījums pēc vienkāršo profesiju darbiniekiem, kalpotājiem (biroja darbiniekiem), un iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. Savukārt pieprasījums samazinājās pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, vecākajiem speciālistiem, kā arī kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 5,8%, valsts pārvaldē – 5,2%, būvniecības nozarē – 4,2%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,3%, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,8%.
Reģionos šī gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 2,6% jeb 13 200, savukārt zemākais – Zemgalē un Latgalē – katrā 1,8% jeb 1300.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 1. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,3%, Lietuvā – 1,6%, bet Igaunijā tas bija viszemākais – 1,5%.
Šogad 1. ceturkšņa beigās, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturkšņa beigām, brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 39,8%, Latvijā – par 14%, savukārt Igaunijā – par 9,6%.
