Viņa atgādināja, ka plānotais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas ļaus budžetā iegūt aptuveni 140 miljonus eiro, taču tas neatrisinās visas problēmas, jo visu vajadzību finansēšanai vajadzīgas lielākas summas.
Šteinbuka sacīja, ka viņai nav pārliecības, ka šāds nodoklis mainīs banku attieksmi, "banku lobijs atradīs ceļu, kā kompensēt nosacītus zaudējumus", kredītiestādes "var uzskrūvēt kaut ko".
Attieksmes maiņa ir process, kas saistīts ar kopējo banku regulējums, jo – ja bankas var tāpat nopelnīt, kāpēc gan bankām riskēt ar savu reputāciju un citām nepatikšanām, tās stingri sekos līdzi regulējumam, tāpēc "varbūt nepieciešams kaut kā atvieglot dzīvi bankām", pieļāva Šteinbuka.
Tajā pašā laikā viņa uzskata, ka bankām nav motivācijas vairāk kreditēt un palīdzēt tautsaimniecībai un nodoklis šo motivāciju necels, to varētu izdarīt lielāka konkurence banku sektorā.
Taču arī pirms runām par jaunā nodokļa ieviešanu neviens īpaši nemeklēja jaunu nišu Latvijas banku sektorā, un pēc nodokļa ieviešanas arī nemeklēs, "līdz ar to grūti teikt, kā veicināt konkurenci", atzina Šteinbuka.
Viņa arī norādīja, ka neredz iespēju, ka konkurenci varētu palielināt valstij piederošā finanšu institūcija "Altum", jo "visur valsts bankas neiet īpaši risku ceļu".
Tāpat Šteinbuka šaubās, ka nodokļu reformas, pat izveidojot ideālu nodokļa sistēmu, varētu panākt strauju tautsaimniecības izaugsmi, tam būtu nepieciešamas investīcijas – valsts vai privātas –, kreditēšana, kuras mums pietrūkst. "Nepieciešami ambiciozi projekti valstī – bankām jāredz ambiciozi projekti, kas dos atdevi pēc dažiem gadiem, bet tādu projektu mums nav," sacīja Šteinbuka.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas ieceri valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā banku lielo peļņu, kuru veicināja Eiropas Centrālās bankas lēmumi celt kredītprocentu likmes, kas savukārt palielināja ikmēneša kredītmaksājumus daudziem kredītņēmējiem, kuru maksājumi ir piesaistīti Euribor likmei.
Latvijā sarunās par nodokļa ieviešanu cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn.
