ĪSUMĀ:
- Ministrs pieļauj, ka ārkārtējās situācijas ieviešanu varētu vērtēt pēc Jāņiem.
- Ministrija: graudaugu raža varētu būt par 30% līdz 50% mazāka par prognozēto.
- Sausuma dēļ lauksaimnieki valdībai prasa izsludināt ārkārtas situāciju.
- Ministrija aicinās pašvaldības ierīkot ūdens ņemšanas vietas dārzu laistīšanai un dzīvnieku dzirdināšanai.
Ministrs izteicās, ka ārkārtas situācijas ieviešanu varētu vērtēt pēc Jāņiem.
Vienlaikus Latvijas lauksaimnieki var cerēt uz Eiropas atbalstu kompensācijās, sacīja Šmits, kurš pieļauj arī atbalstu valsts līmenī.
"Diemžēl neesam tālu no ārkārtas situācijas lauksaimniecībā. (..) Skaidrs, ka būs nepieciešama ārkārtas palīdzība valdības un Eiropas līmenī," atzīmēja Šmits.
Ministrs norādīja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos: "Jāskatās, ko tā dod, ko nedod. Lai nav tā, kā "vilks aitās". Lai nav tā, ka pie pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos."
Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru izpētījusi, ka raža šogad varētu būt par 19% mazāka nekā ierasts, ja lietus nebūs arī visu jūniju. Šmits atzina, ka gaidāms "smags rudens".
Taču tagad saskaņā ar pašreizējo prognozi graudaugu raža varētu būt par 30% līdz 50% mazāka par prognozēto, norādīja ministrijā.
Lauksaimnieki valdībai prasa izsludināt ārkārtas situāciju
Tikmēr biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka sausuma dēļ lauksaimnieki aicina valdību izsludināt ārkārtējo situāciju.
Dzelzkalēja-Burmistre sacīja: "Visā Latvijas teritorijā šogad ir neredzēts sausums. Cietušas ir visas nozares. (..) Lauksaimnieki prasa valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, šobrīd par to vēl tiek lemts. (..) Zaudējumi ir mērāmi simtos miljonu. (..) Tās prognozes ar katru dienu pasliktinās, un šobrīd izskatās, ka potenciālā raža par 50% jau ir zaudēta."
"Zemnieku saeimas" pārstāve pauda, ka lauksaimnieki šajā situācijā nevarēs nosegt šī gada ieguldījumus, kā arī varētu būt nepieciešams aizņemties, lai varētu veikt sēšanu nākamā gada ražai.
ZM aicinās pašvaldības ierīkot publiskās ūdens ņemšanas vietas
ZM aicinās pašvaldības ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai.
Ministrija 14. jūnijā saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Ar iesaistītajām institūcijām tikusi apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi.
Starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas koordinācijai vienojās, ka ministrija aicinās pašvaldības ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai.
ZM norādīja, ka lauksaimniekiem rekomendējams stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai vēl labāk – naktī, jo diennakts vēsākajā laikā samazinās ūdens iztvaice un vairāk ūdens paliek augiem.
Domājot par pārtikas nodrošinājumu, ZM aicina arī izvērtēt prioritārās kultūras, kuras nepieciešams apūdeņot, mazāk uzmanības pievēršot daudzgadīgiem augiem.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju no maija sākuma līdz jūnija pirmās dekādes beigām nokrišņu daudzums ir bijis mazākais novērojumu veikšanas laikā – jau tagad daudzos Latvijas novados ir ekstremāls sausums.
Ilgstošais sals pavasarī un ieilgušais sausums ir nelabvēlīgi ietekmējis, piemēram, graudaugu sējumus. Zemkopības ministrijā norādīts, ka sausuma dēļ graudaugu raža varētu būt mazāka par 30–50%. Tāpat sausums nelabvēlīgi ietekmē lopkopības nozari, kur sausuma dēļ pļavās neaug zāle vai aug ļoti lēni, tādēļ lopkopjiem ir būtiski apgrūtināta lopbarības sagatavošana rudenim, ziemai un nākamajam pavasarim.
Vienlaikus karstais un sausais laiks labvēlīgi ietekmē dažādu lauksaimniecības un meža kaitēkļu izplatību, kas apdraud jau tā prognozētās zemās graudaugu, dārzeņu un augļu/ogu ražas. Arī mežos situācija saglabājas sarežģīta – ekstremāli augsta ugunsbīstamība. Karstais un sausais laiks veicina astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas var masveidā iznīcināt egļu audzes. Jau tagad upēs un citās ūdenstilpnēs ir mazs ūdens daudzums, vietām izsīkst arī pazemes ūdens krājumi, kas daļai saimniecību var radīt grūtības ar dārzāju laistīšanu un lopu dzirdināšanu, norādījusi ministrija.
Saskaņā ar pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsies, izņemot atsevišķas lokālas īslaicīgas lietusgāzes. Arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences – pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, tāpēc sausums varētu saglabāties visu vasaru.
