Lai gan pēdējos astoņos gados ēnu ekonomikas apmērs būvniecības sektorā lēni, bet tomēr saruka, 2022. gada dati nav iepriecinoši – būvniecībā ēnu ekonomika atkal pieaug un tā ir pakāpusies līdz 34,5% atzīmei. Salīdzinājumam: vidēji valstī pērn ēnu ekonomikas apmērs bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina ikgadējā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētījuma dati.
Pandēmijas un kara ietekmē
Latvijas Radio uzrunātie eksperti vēl pirms ikgadējā pētījuma publicēšanas neslēpa, ka 2022. gads būvniecības sektorā nesīs ēnu ekonomikas pieaugumu, un iemesli tam ir vairāki.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane uzsvēra, ka pirms septiņiem gadiem ieviestie ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi nesa rezultātus un būvniecības nozarē ēnu ekonomika saruka par 1%. Tiesa, pēdējo divu gadu rādītāji atkal ir ar augšupejošu tendenci.
"Protams, ka Krievijas militārā agresija padarīja nozares darbības apstākļus tik turbulentus, ka mēs skaidri apzinājāmies, ka tas var veicināt ēnu ekonomikas pieaugumu, jo sadārdzinājums ir bijis ļoti straujš un ļoti liels. Tas varēja izraisīt ēnu ekonomikas pieaugumu uzņēmumos, kas nespēja nodrošināt pietiekamus finanšu resursus sadārdzinājuma absorbēšanai, un attiecīgi viņi meklēja risinājumus, ne tikai legāli, piemēram, pieejamie kredītresursi, bet arī daļēji uz ēnu ekonomikas rēķina," skaidroja Feldmane.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons atzina, ka pēdējie divi gadi nozarei bijuši izaicinoši – ietekmēja gan pandēmija, gan Krievijas sāktā kara Ukrainā radītais cenu pieaugums.
Taupīšanas nolūkā
"Mēs redzam, ka kopējais aplokšņu algas līmenis ir ļoti augsts. Vidēji 50% ir tādi nodarbinātie, kuri saņem zem šiem 780 eiro," norādīja Miķelsons.
Šādu minimālo algu noteic būvniecības nozares ģenerālvienošanās. Tomēr Miķelsons mudināja aplokšņu algu jautājumu skatīties pa segmentiem – kāda ir situācija lielajos, vidējos un mazajos būvniecības uzņēmumos.
"Ir lielie komersanti, kur šis rādītājs ir apmēram 15%. Tad ir vidējie komersanti, vidējie objekti, un tur tas rādītājs ir ap 25%. Un tad ir mazie uzņēmēji, mazie privātie objekti, un tur rādītājs ir 50–60%," paskaidroja Miķelsons.
Tas nozīmē, ka lielākais ēnu ekonomikas apmērs ir tieši privātajā sektorā.
Miķelsons stāstīja, ka būvniecības nozare līdz ar inflāciju pēdējā gadā piedzīvojusi vērā ņemamu cenu pieaugumu, pat par 30%.
"Ko tas nozīmē? To, ka
jebkurš ēkas pasūtītājs – privātpersona, mazs komersants vai arī valsts pārvalde – pie tāda cenu kāpuma domā, kā par 30% samazināt izmaksas, lai uzbūvētu to, kas bija ieplānots.
Man nav atbildes, cik daudz ēnu ekonomiku ietekmē pasūtītājs un cik piegādātājs. Es minēšu un teikšu, ka tas ir pusi uz pusi. Skaidrs ir viens, ka abas puses ir ieinteresētas, lai būvniecību turpinātu un atrastu veidu, kā kaut ko ietaupīt," sacīja Miķelsons.
Dalīt pēc objektu lieluma
To apzinās ne tikai nozarē, bet arī Ekonomikas ministrijā, kas Finanšu ministrijai iesniegusi priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
Tie ir vairāki, un tajos liela vērība pievērsta segmentācijai, proti, ka ne visi rīki der vienlīdz labi kā lielajiem būvniekiem, tā privātpersonām, kas darbojas būvniecības jomā.
Tāpat Ekonomikas ministrijai ir padomā plāns, kā mudināt pasūtītāju maksāt nodokļus, nevis meklēt veidus, kā uzbūvēt lētāk.
Olga Feldmane no Ekonomikas ministrijas stāstīja, ka jaunie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi paredz būvniecības nozari sadalīt pēc objektu apjoma.
Lielajiem būvniekiem būtībā nekas nemainīsies.
Ģenerālvienošanās un tajā noteiktā minimālā darba alga paliek spēkā. Tāpat nemainās pirms dažiem gadiem ieviestā prasība pēc elektroniskās darba laika uzskaites objektos, kuru apjoms ir lielāks par 350 tūkstošiem eiro. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir visi instrumenti, lai to uzraudzītu.
Tomēr jautājums ir, kā uzraudzīt objektus, kas nesasniedz šo 350 tūkstošu eiro slieksni? Tādu nav maz. Elektroniskās uzskaites sistēmas objektos ir reģistrēti tikai ap 2000 komersantu.
"Kopumā būvkomersantu reģistrā mums ir ap 6000, un tas nozīmē, ka 4000 komersantu darbojas segmentos, kas nav nosegti ar elektronisko darba laika uzskaites sistēmu. Darba grupā viens no priekšlikumiem, kuru mēs esam apsvēruši, ir mazināt EDUS ieviešanas slieksni. Otra versija ir mazināt slieksni arī uz privātajiem, piemēram, sākot no 170 tūkstošiem eiro. Principā samazināt uz pusi šo slieksni, šādā veidā mēģinot pēc iespējas vairāk uzņēmumu vai objektu nosegt ar jau iepriekš ieviestiem pasākumiem," paskaidroja Feldmane.
Privātmāju un remontu segments
Nākamā kategorija ir objekti, kurus var būvēt saimnieciskā kārtā. Proti, jebkurš cilvēks drīkst pats būvēt savu māju. Pašreizējais regulējums pieļauj, ka būvniecības apjoms privātmājai ir samērā liels – apbūves laukums var būt līdz 400 kvadrātmetriem.
Ekonomikas ministrija šo apjomu, kuru privātpersona drīkst būvēt saviem spēkiem, iecerējusi mazināt uz pusi.
Otrs ierosinājums ir, ka privātmāju būvniecībai strādniekus piesaistīt drīkst, bet tie jāreģistrē būvniecības informācijas sistēmā.
"Skaidrs, ka viens no lielākajiem ēnu ekonomikas apjomiem ir privātmāju būvniecībā, kur mēs redzam, ka nevis pats cilvēks būvē, bet gan brigāde. Mēs šos objektus redzam, tie ir būvniecības informācijas sistēmā. Varam redzēt arī, kas ir mājas īpašnieks, kurš apgalvo, ka to dara saviem spēkiem. Un tālāk Valsts ieņēmumu dienests varētu vērtēt, cik daudz, kā to varēja izdarīt," sacīja Feldmane.
Vēl ir trešā grupa – remontu segments, kas ir visgrūtāk izkontrolējamākā būvniecības joma.
"Principā tur viss ir "ēnās" – reti kad tapešu līmēšanai, lamināta ieklāšanai vai flīzēšanai tiek ņemts legāls darbaspēks. Problēma ar šo segmentu ir tāda, ka mēs to nemaz neredzam.
Tas nepaiet zem būvniecības procesa. Vienīgais, kas te var darboties, ir nevis pātaga, bet burkāns. Ekonomikas ministrija valdības rīcības plānā bija iekļāvusi vienu pasākumu – iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaides par legāli piesaistīto darbaspēku," stāstīja ministrijas pārstāve.
Jāņem talkā "burkāna metode"
Faktu, ka dzīvokļu un māju remonta segmentā jāņem talkā burkāna metode, uzsvēra arī Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta vadītāja Dace Pelēkā, sakot, ka ir svarīgi arī radīt pēc iespējas vienkāršāku sistēmu, kā nodokļus maksāt.
"Ir jādomā ne tikai par represīviem, bet arī motivējošiem pasākumiem. Lai tos cilvēkus, kuri pašlaik strādā nelegāli, ieinteresētu, lai tiem būtu pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. Ja pasūtītājs vēlas cilvēkam samaksāt legāli, tad es pārskaitu uz kontu, no kura ietur nodokli un nav jāsaskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem," teica Pelēkā.
Vēl viens būtisks ēnu ekonomikas ierobežošanas ķēdes posms ir uzraudzība. Tā ir Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzībā. Latvijas Radio noskaidroja, ka pandēmijas laikā dienests bija pārslogots, izskatot atbalsta sniegšanu uzņēmumiem un privātpersonām, bet nu tas sola ēnu ekonomiku būvniecības sektorā uzraudzīt īpaši rūpīgi. VID uzsvēra, ka uzraudzības sistēmas jauda un iespējas to īstenot ir pietiekamas.
Lielāka skaidrība par to, kuri no Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem tiks ieviesti dzīvē, būs vasaras vidū,
jo Finanšu ministrija līdz 31. jūlijam sola sagatavot kopīgu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu ne tikai būvniecības sektorā, bet arī mazumtirdzniecībā un veselības jomā. Pēc tam šis dokuments nonāks valdības dienas kārtībā.
