ĪSUMĀ:
- Graudu cenas kopš 2022. gada jūnija Latvijā un pasaulē labās ražas un Ukrainas "graudu darījuma" dēļ samazinās.
- Latvijā 2022. gadā ievērojami palielinājies graudu eksports no Krievijas, kur saglabājusies lētākā graudu cena pasaules tirgū.
- Ražošanas izmaksu kāpums Latvijā ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā.
- Minerālmēsli Krievijas sāktā kara un līdz ar to sankciju piemērošanas dēļ Latvijas lauksaimniekiem jāiegādājas par augstāku cenu no Eiropas tirgotājiem.
- Graudu un rapšu ražotāji prognozē, ka ienākumi no viena hektāra būs negatīvi, turklāt ilgstošais sausums un salnas varētu samazināt gaidāmo ražu.
- Zemkopības ministrija aicinās palielināt atbalstu lauksaimniekiem un Krīzes vadības padomei pavasara salnu un sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā noteikt par valsts mēroga dabas katastrofu.
Graudu un rapša cenas krīt
ZM ceturtdien, 13. jūlijā, valdībai prezentētajā informatīvajā ziņojumā skaidroja, ka graudu vidējā iepirkuma cena pieauga līdz 2022. gada maijam, pārsniedzot 300 eiro par tonnu, kas bija absolūtais rekords. To veicināja karš Ukrainā un graudu pieejamības problēmas pasaulē. Cenu kāpums ļāva graudu ražotājiem segt līdzvērtīgi augošās ražošanas izmaksas.
Rapšu vidējā iepirkuma cena 2022. gadā bija 642 eiro par tonnu.
Tomēr kopš 2022. gada jūnija graudu cenas pasaulē un arī Latvijā samazinājās tāpēc, ka pasaulē graudu raža 2022. gadā bija laba un arī prognozes par 2023. gada ražu saglabājas labas, turklāt tirgos nonāk arī Ukrainas graudi, pateicoties "graudu darījumam" ar Krieviju. Kopš 2022. gada jūlija deviņus mēnešus pēc kārtas tā bijusi zemākā starp ES valstīm.
No 2022. gada jūnija līdz 2023. gada aprīlim pārtikas un lopbarības kviešu vidējā iepirkuma cena Latvijā samazinājās attiecīgi par 40% un 42%, bet rapšu vidējā iepirkuma cena – par 49%.
ES biržas "Euronext" nākotnes darījumiem cenas pārtikas kviešiem 2023. gada septembra līgumiem ir 234 eiro par tonnu un 2023. gada līgumiem par rapsi – 438,75 eiro par tonnu.
Nozares tirgotāji sagaida arī turpmāku cenas samazinājumu, jo prognozes par 2023. gada ražu pasaulē patlaban ir pozitīvas. Prognozēts, ka kviešu iepirkuma cena Latvijā 2023. gada ražas novākšanas sezonā var samazināties pat zem 200 eiro, savukārt rapša iepirkuma cena – zem 400 eiro.
Līdztekus tam Krievijas graudu eksports pasaulē 2023. gada martā un aprīlī sasniedza rekorda apjomu, un līdz jaunās sezonas sākumam Krievijai saglabāsies lētākā cena pasaules tirgū. Arī Latvijā 2022. gadā ir ievērojami palielinājies graudu imports no Krievijas: salīdzinājumā ar 2021. gadu kviešu imports par 414%, kukurūzas par 128% un rudzu par 32%, norādīja ZM.
Ražošanas izmaksu kāpums – viens no straujākiem ES
Savukārt enerģijas cenu (elektroenerģija, gāze, kurināmais un degviela) kāpums Latvijā kopš 2022. gada maija bija daudz lielāks nekā vidēji ES, liecina "Eurostat" dati.
Turklāt Latvijā 2021. gada nogalē sāka strauji augt minerālmēslu cenas, kuras kāpa līdz 2022. gada trešajām ceturksnim. Kopumā šajā periodā minerālmēslu cena Latvija palielinājās par 161%, ko ietekmēja karš Ukrainā, piegādes traucējumi, ko izraisīja Baltkrievijai un Krievijai noteiktās sankcijas, un Ķīnas ieviestie eksporta ierobežojumi.
Augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli, ko Latvijas lauksaimnieki tradicionāli iegādājās no Krievijas ražotājiem, 2022. gada rudenī tika iepirkti par daudz augstāku cenu no Eiropas tirgotājiem.
Latvijas graudu un rapšu ražotāju ieņēmumi 2023. gadā no produkcijas pārdošanas nespēs pilnībā kompensēt ražošanai nepieciešamo resursu, izejvielu un pakalpojumu cenu kāpumu, kas bija 2022. gadā, secinājusi ZM.
Pašlaik graudu un rapšu ražotāji prognozē, ka ienākumi no viena hektāra būs negatīvi.
Turklāt no 2022. gada jūnija ne vien palielinās citu ražošanas resursu cena, bet arī nepārtraukti kāpj kredītu procentu likmes ("Euribor" likmes), atgādināja ZM.
Papildu riskus lauksaimniekiem radīs sausums 2023. gada pavasarī un vasaras sākumā, jo tas, pamatojoties uz sākotnējām prognozēm, samazinās gaidāmo graudu ražu.
Kā valdības sēdē norādīja zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), ir saprotams, ka lauksaimniekiem nevar "katru gadu skriet ar valsts naudu pakaļ", bet šis gads bijis īpašs un netipiskā laikā saimniecības skārušas netipiski ilgas salnas. Ir reizes, kad pieprasīt valsts atbalstu ir objektīvi, un šī ir tā reize, sacīja Šmits, norādot, ka arī apdrošinātāji vasaras sākuma salnu postījumus nesedz.
"Šī ir specifiska un īpaša situācija. Viena lieta ir sausums, bet otra lieta ir kara fakts un minerālmēslu sadārdzinājums, kas ir objektīvs. To neviens nevarēja paredzēt un novērst," pauda Šmits.
Papildu atbalstam nepieciešami 15 miljoni eiro gadā
Tāpēc ZM jau 24. maijā ir iesniegusi informāciju Eiropas Komisijai par situāciju graudu un rapšu nozarē, sagaidot situācijas analīzi un prasot "efektīvu risinājumu, kas ļautu izvairīties no nelīdzvērtīgas konkurences ES iekšējā tirgū".
Ministrija aicināja vērtēt cenu kritumu "kopsakarībā ar augstajām ražošanas resursu izmaksām, jo krīzes raksturs un tirgus apstākļi dažādās ES valstīs ir atšķirīgi", un palielināt atbalstu lauksaimniekiem.
Ministrija arī piedāvā palielināt valsts atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai. Pašlaik lauksaimniekiem var segt daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa vai finanšu līzinga procentu gada summas, kas nepārsniedz 4% gada kredītlikmi vai faktisko likmi. Tam 2023. gadā atvēlēti 16,5 miljoni eiro.
Ministrija vērtē iespēju palielināt šos griestus līdz 5% lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, lauksaimniecības dzīvnieku iegādei un īstermiņa aizdevumiem.
Ministrija arī vēlas palielināt atbalstu lauksaimniekiem apdrošināšanas iegādei.
Kopumā ZM lēš, ka kredītprocentu daļējai dzēšanai varētu būt nepieciešami papildus vismaz 10 miljoni eiro gadā, bet apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļējai segšanai – vismaz 5 miljoni eiro gadā. Taču šīs summas var mainīties atbilstoši faktiskajam pieprasītajam finansējumam 2023. gadā.
Par ZM papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu valdība lems, spriežot par 2024. gada budžetu, bet ZM informējusi, ka aicinās Krīzes vadības padomi (KVP) atbalstīt pasākumus, kas lauksaimniekiem mazinās salnu un sausuma radītos zaudējumus.
Lai novērstu ievērojamos zaudējumus lauksaimniekiem, ZM aicinās KVP atzīt, ka pavasara salnu un ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā un meža atjaunošanā, kā arī meža ieaudzēšanā ir nosakāmas kā valsts mēroga dabas katastrofa,
vienlaikus neizsludinot ārkārtējo situāciju, bet gan paredzot vairākus neatliekamus pasākumus situācijas stabilizēšanai.
Zināms, ka 2022. gadā Latvijā bija 18 873 graudaugu saimniecības un 2898 saimniecības ar rapša sējumiem. Pēc Agroresursu un ekonomikas institūta datiem graudu ražas vērtība 2022. gadā sasniedza 937,87 miljonus eiro un veidoja 38,7% no kopējās lauksaimniecības produkcijas vērtības, savukārt rapšu vērtība bija 199,52 miljoni eiro un veidoja 8,2% no kopējās lauksaimniecības produkcijas vērtības.
KONTEKSTS:
2023. gada pavasaris nesis problēmas lauksaimniecības nozarē – pavasara salnas nozīmīgi ietekmēja augļkopību un ilgstošais sausums kopš aprīļa ir būtiski ietekmējis augkopību un lopkopību.
Eiropas Komisija bloka 27 dalībvalstīm kopumā piešķirs 330 miljonus eiro lauksaimnieku atbalstam, tostarp Latvijai atvēlēti nepilni 6,8 miljoni eiro.
Graudkopības nozare Latvijā tradicionāli spēj pilnībā nodrošināt vietējā tirgus pieprasījumu, pārējo apjomu eksportējot. 2022. gadā graudaugi veidoja 19,5% no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības, sasniedzot 999 miljonus eiro. Nozare līdz šim aktīvi un sekmīgi darbojas gan ES tirgū, gan pasaules mērogā.
