Pēc kara norobežojies no Krievijas uzņēmuma
Krievijas uzņēmumam "Rīgas maize" ir divi īpašnieki – Latvijas pilsonis Normunds Bomis un Krievijas pilsonis Sergejs Sirenko.
Bomis ceptuvi Maskavas pievārtē atvēra vairāk nekā pirms 15 gadiem, lai paplašinātu noieta tirgu. 2008. gadā Latvijas mediji rakstīja par to, kā Bomja lolojums izvēršas Krievijā un ceptuve ar savu produkciju iekļuvusi prestižā veikalā Maskavā, un sāks to tirgot arī Sanktpēterburgā. Tolaik Bomis stāstīja, ka ceļš nav tik gluds, kā iecerēts – ceptuves atvēršanas process ievilcies un nepieciešamas lielas investīcijas.
Vēl iepriekš Bomim Krievijā bijis bizness kokapstrādē, bet tas izrādījies neveiksmīgs.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Bomim ar otru maiznīcas īpašnieku Sergeju Sirenko radušās domstarpības, ko pērn plaši atspoguļoja Krievijas propagandas medijs "Komsomoļskaja pravda". Laikraksts vēstīja, ka Bomis nav atbalstījis "Rīgas maizes" tēriņus Vladimira Putina agresijas īstenotājiem, savukārt Sirenko tos aktīvi atbalsta.
Pēc kara sākuma Bomis ir norobežojies no Krievijas uzņēmuma.
"Fiziski es esmu kapitāldaļās, juridiski izstāties es nevaru, bet [Sirenko] to visu dara bez manis.
Speciāli dara. Partneris "ziepes" taisa. Man nav sakaru kopš kara sākuma – nevaru aizbraukt, man ir liegums iebraukt Krievijā,"
skaidroja Bomis, solot pēc kara beigām kaut ko darīt, jo šobrīd tas nav iespējams.
Liegums iebraukt Krievijā
Tikmēr, Latvijas Televīzijai sazvanot Bomi, viņš atbildēt uz jautājumiem nespēja, jo esot lauztas septiņas ribas un esot grūti runāt. Taču ar sekretāres starpniecību atsūtītajā rakstiskajā atbildē viņš apstiprināja, ka vēl joprojām ir līdzīpašnieks Krievijas ceptuvē "Rīgas maize" un atkārtoja, ka līdz ar Krievijas uzsākto pilna apjoma karu Ukrainā viņam ar uzņēmumu nav nekādu kontaktu.
"Man personīgi ir liegums iebraukt Krievijas Federācijā, jo esmu no nedraudzīgās valsts un esmu līdzīpašnieks ceptuvei Ukrainā. Nekādas finanses – dividendes – nesaņemu, un uz doto brīdi par otru līdzīpašnieku man nav nekādas informācijas," vēstīja Bomis.
Viņš ar otru maiznīcas līdzīpašnieku – Sergeju Sirenko – ir seni draugi. Nolēmuši uzņēmumu dibināt kopā, jo bija saprotama valoda un domāšana. "Ar Sergeju līdz iebrukumam bijām kā brāļi. Pēc 2014. gada notikumiem to neuztvēru nopietni, jo informācija par to bija dažāda un, godīgi sakot, par to neinteresējos – kā lielākā daļa cilvēku. Par Krievijas Federācijas atbalstu – to veica Sergejs individuāli. Kopš 2022. gada iebrukuma Sergejs Sirenko norobežojās no manis," skaidroja Bomis.
Viņš papildināja, ka Krievijas bizness nav nekādi saistīts ar Latvijas uzņēmumu, taču Krievijā vēl joprojām strādā divi cepēji no Latvijas.
Sergejs Sirenko Krievijas pilsonību ieguva 2021. gadā un pastāvīgi tur dzīvo.
Jau pērn ieteica informēt Latvijas iestādes
Vai ir bijuši līdzīgi gadījumi, kad Krievijā izveidots kopuzņēmums ar Krievijas partneriem un tagad kapitāldaļu īpašniekiem ir problēmas? Uzņēmuma reģistra pārstāvji skaidroja, ka reģistram nav informācijas par tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti citās jurisdikcijās, piemēram, Krievijā. Eiropa virzoties uz vienotu sistēmu, kad būtu jāapmainās ar informāciju, bet tas viss vēl esot procesā. Uzņēmumu reģistrs varot komentēt situāciju tikai par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadība šo uzskata par juridiskas dabas jautājumu.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte apliecināja – situācija ar Normundu Bomi Ārlietu ministrijai ir zināma.
Bomis informējis ĀM pārstāvi 2023. gada aprīlī gan par partnera Sirenko negodprātīgo rīcību, gan liegumu iebraukt Krievijā. Bomim tika ieteikts vienlaikus informēt arī Latvijas tiesību aizsardzības iestādes.
ĀM uzsvēra, ka uzņēmējdarbības vide Krievijā bija neparedzama un bīstama arī pirms Krievijas sāktās agresijas Ukrainā, bet pēc tās ārvalstu uzņēmējiem savas tiesības pārstāvēt Krievijas tiesu un administratīvajās iestādēs un cerēt uz taisnīgiem lēmumiem ir vēl grūtāk, lai neteiktu neiespējami.
Ārlietu ministrija neiesaka Latvijas valstspiederīgajiem ceļot uz Krieviju, pat ja tas ir saistīts ar vēlmi izvest sev piederošo kapitālu no Krievijas. Pastāv augsts provokāciju risks, un iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Krievijā ir ierobežotas.
