Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šā gada pirmajos deviņos mēnešos izsniegusi nedaudz vairāk kā 13 tūkstošus darba atļauju trešo valstu pilsoņiem, raidījumā informēja PMLP pārstāve Madara Puķe. Salīdzinājumam, pērn – 20 000, bet 2021. gadā – 16 000. Visvairāk darba atļauju nemainīgi pēdējos gadus tiek izsniegts būvniecības, transporta un pārvadājumu nozares, kā arī IT/programmēšanas jomas speciālistiem.
Savukārt anulētas ir gandrīz 7000 atļauju, pārsvarā tajās pašās nozarēs, kas visvairāk pieprasītas. Visbiežāk tas notiek, jo pats darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības, jo citā valstī atrod labāk atalgotu darbu, skaidroja Puķe.
Runājot par iespējamām izmaiņām viesstrādnieku piesaistē, NVA direktore atzina, ka pietiekami plaši ir diskutēts, vai vakancei jābūt reģistrētai NVA. "Nereti to darba devēji min kā apgrūtinājumu, bet primāri ir jāatbild uz jautājumu, kas ir mērķis – ievest trešvalstniekus vai atrast vajadzīgos darbiniekus. Ja primārais mērķis ir atrast darbiniekus, tad reģistrēt vakanci NVA nav šķērslis," uzsvēra Simsone.
Tiesa, varētu mainīt, ka nevis šī vakance noteiktu dienu skaitu ir jānotur NVA reģistrā, bet darba devējam jāsadarbojas ar aģentūru un jāizmanto tās pakalpojumi.
"Nedrīkst būt situācijas, kuras nereti sastopam, izteikti tas ir kravu pārvadājumu jomā, ka mums piesaka lielu skaitu vakanču uz smago auto šoferiem par vidējo algu tautsaimniecībā, kas atšķiras no tās [algas], kādu piedāvā darba devējs, ja viņš meklē šoferi vietējā darba tirgū," skaidroja Simsone.
Tad, kad NVA mēģina klientus virzīt uz labāk apmaksātām darbavietām, tad pēkšņi vairs neesot sasniedzams ne e-pasts, ne telefona numurs. Tādēļ NVA secina, ka "primārais mērķis tomēr ir ievest trešo valstu pilsoņus, nevis atrast darbiniekus," norādīja Simsone.
"Argumenti, ko min darba devēji, ir, ka šie cilvēki ir motivētāki strādāt, gatavi strādāt garākas darba stundas, viņiem šeit nav ģimenes, bet vai tie tiešām ir īstie argumenti, tas ir cits jautājums," apšaubīja Simsone.
Turklāt NVA pēdējos pāris gados arvien vairāk licencē uzņēmumus, kas nodarbojas ar darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanu.
"Lielākoties licences tiek ņemtas, lai varētu izmantot tā saucamo [darbinieku] nosūtīšanu. Latvijā tiek ievests liels skaits trešvalstnieku.
Jautājums, cik no šiem 13 vai 20 tūkstošiem [trešo valstu pilsoņiem, kam izsniegtas darba atļaujas] ir nonākuši Latvijas darba tirgū un cik tomēr diezgan taisnā ceļā ir devušies no Latvijas tālāk. Esam sastapušies ar citu ES valstu neapmierinātību, ka ar Latvijas darba vīzām ieplūst citās valstīs to prasībām neatbilstošs darbaspēks,"
pastāstīja Simsone.
NVA direktore piekrita, ka Latvija bieži nemaz nav šo cilvēku galamērķis.
Arī Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis uzsvēra, ka darbaspēks no trešajām valstīm jau tiek ievests, un, viņaprāt, nav pamata runāt par prasību atvieglošanu. "Ir darbinieku trūkums, bet ne vairākos tūkstošos mērāms," viņš piebilda.
Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle atzina, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, īpaši strauji sarūk darbaspējīgo skaits. Taču primāri ir jādomā par ekonomikas transformāciju – darba devējiem ir jādomā, kā radīt augstāku pievienoto vērtību (vairāk iekšzemes kopprodukta) ar tiem pašiem resursiem, kas ir. Tāpat ir jāizmanto iekšējais potenciāls. Ja darba devēji piedāvātu konkurētspējīgu atalgojumu, darbaspēku bez jebkādām problēmām var piesaistīt arī no Eiropas Savienības valstīm.
"Var arī skatīties uz kvotu sistēmu, bet jautājums, kā tās sadala, vai to regulē administratīvi, nosakot nozares, kur būtu atvieglots regulējums, bet tad būtu lobijs Saeimā un diskusijas, kāpēc dažām nozarēm tas ir atvieglots un citām – nē. Vidējā alga tautsaimniecībā ir samērīgs kritērijs [darbinieku ievešanai]," pauda Zīle.
