ZM skaidroja, ka meteoroloģiskie apstākļi, kas šī gada pavasarī un vasarā Latvijā ir bijuši ārpus normas, daļai lauksaimnieku, jo īpaši lopkopībā iesaistītajiem, radījuši sarežģījumus nopļaut un novākt sienu vai zāli lopbarības vajadzībām.
Aprīlī, maijā un jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija krietni zem mēneša normas, līdz ar to zālāju cerošanas attīstības fāzes laikā Latvijā valdīja sausums, kas nopietni kavēja zālāju augšanu. Savukārt jūlijā un augusta sākumā Latvijā tika novērots palielināts nokrišņu daudzums, līdz ar to daudzviet lauksaimniekiem ir radušās grūtības ar zālāju nopļaušanu līdz 15. augustam, kas ir noteikts kā datums, līdz kuram zālājam jābūt noganītam vai nopļautam, lai pilnā apmērā saņemtu ES atbalsta maksājumus.
Ņemot vērā nelabvēlīgos laikapstākļus, ZM ir paredzējusi atkāpi lauksaimniekiem, pagarinot zālāju nopļaušanas termiņu līdz 15. septembrim tiem zālājiem, kurus biežo nokrišņu un lielā mitruma dēļ nebūs iespējams nopļaut līdz 15. augustam. Par atbalsttiesīgiem tiešo maksājumu saņemšanai 2023. gadā tiks atzīti arī tās aramzemē sēto zālāju, tīrsējā sēto tauriņziežu un ilggadīgo zālāju platības, kas būs noganītas vai nopļautas līdz šī gada 15. septembrim.
Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes un novērtējot prasības izpildi par zālāju nopļaušanu, pievērsīs uzmanību gadījumiem, kad paredzētā atkāpe tiek izmantota ļaunprātīgā nolūkā, lai izvairītos no atbalsta maksājumu prasības izpildes par zālāju nopļaušanu, norādīja ZM.
