ĪSUMĀ
- Talsu novada tūrisma mītne 80% viesu nonāk, izmantojot digitālās iespējas.
- Digitālais tūrisms ir ļoti plaša tēma, tā jāskata vairākos virzienos.
- Latvijas tūrisms digitālās iespējas izmanto pārāk slinki, uzskata asociācijā.
- Digitālās tehnoloģijas prasa ieguldījumus, bet ir iespējas, kas nemaksā neko.
- Talsu Tūrisma informācijas daļā uzskata, ka jāstrādā uz visām auditorijām.
- Uzņēmēja: Latvijā digitālais tūrisms tikai sākumposmā – jauni produkti būs.
- Reģionos tūrisma uzņēmēji vecumā 50+; kas ar digitālajām lietām uz "jūs".
- "BalticTravelnews.com": Rezervāciju platformas - brīva niša arī mūsu uzņēmējiem.
Vairums no digitālās vides
Latvijas reģionos 90% ir tieši mazo un vidējo uzņēmumu. Tas nozīmē, ka nereti viens cilvēks vai ģimene dara visu, sākot no sabiedriskajām attiecībām līdz gultu klāšanai.
"Šorīt es astoņos pamostos, šis ir labais rīts, kad nav jāskrien ar veļas somu, kā saka, jau strādāt, es varu atbildēt uz e-pastiem, es varu aizsūtīt rēķinus, parakstīt e-parakstā visādus līgumus, atbildēt "Whatsapp" ziņām no klientiem...," tā savu ikdienas realitāti ieskicē Talsu novada uzņēmēja Ieva Krūmiņa, kam pieder divas nelielas atpūtas vietas pie Sasmakas ezera un Kaltenes piekrastē.
"Tad, protams, pēc tam seko gludināšanas, uzkopšanas... un laimīga ir tā diena, ja tev izdodas, atrodas laiks ielikt kādu ziņu sociālajos tīklos, ka "Sveiki! Mēs esam, mēs jūs gaidām!". Ja to izdodas izdarīt, tad tā ir bijusi brīva un ļoti veiksmīga diena."
80% no atpūtas vietu "Dunduriņi" un "Ausekļi" viesiem turp nonākuši tieši no mājaslapas, sociālajiem tīkliem un "Booking.com".
Krūmiņa uzskata, ka, lai cik daudz laika tas prasītu, uzņēmējs bez digitālās vides vairs nevar.
"Ir jādomā, vai tas ir "Booking.com" vai "Airbnb.com" vai mājaslapa, bet vēlams viss kopā. Es domāju, ka viņš citādāk... Nu kur – pie staba spraudīs lapiņu? Liks vietējā avīzē, ka viņš ir, ka viņš gaida un pie viņa smukas bildes ir un pie viņa smukas bildes... Nu, šobrīd viss pārcēlies uz digitālo vidi, tā tas ir," stāsta uzņēmēja.
Digitālais tūrisms – plaša tēma
Jāsaka gan, ka digitālais tūrisms ir ļoti plaša tēma, un to skatīt vajadzētu vairākos virzienos. Viens no tiem ir digitālais mārketings. Lai gan ir, kur augt, tūrisma uzņēmēji to izmanto, jo citu variantu nav. Otra sadaļa ir platformas naktsmītņu rezervācijai. Tās ir peļņu nesošas, tādēļ tajā iemanījusies arī vecākā paaudze. Un tad ir digitālā joma, kas bagātina saturu.
"Mēs esam sapņojuši par to, ka šeit, tādā mazā mazpilsētā kā Sabile, varētu ieviest tādu digitālo risinājumu kā, pieņemsim 3D brilles," saka Sabiles tūrisma organizatore Dace Leja. "Ka tu virtuāli varētu izstaigāt pilsētu, piemēram, 19. gadsimtā kāda bija šī pilsēta. Vai izstaigāt Vīna kalnu. Cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi un kuriem šobrīd nav iespējas uzkāpt Vīna kalnā."
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā pabijuši arī cilvēki ar redzes traucējumiem – digitālie risinājumi būtu iespēja arī viņiem baudīt piedāvājumu. Leja atzīst, ka gribētos arī vairāk interaktīvo spēļu.
"Kad es dzīvoju Rīgā kovidlaikā, bija visi šie audio gidi vai kaut kādas interaktīvas izzinošas spēles digitālajā vidē.
Šobrīd mēs arī esam procesā uz to, lai tādu mēs ieviestu Sabilē – gan audio gidu, gan arī, iespējams, kādu interaktīvu digitalizētu spēli," stāsta Leja.
Iespējas izmantojam pārāk slinki
Sapņot vairāk un drosmīgāk digitālajā vidē tūrisma informācijas centriem neļauj ierobežotais finansējums.
Viena no praktiskajām lietām, kas būtu nepieciešama, ir statistika. Lielākoties metodes ir aizvēsturiskas, uzskaitot biļetes, varbūt reizēm pat skaitļus izdomājot, jo ēnu ekonomika tūrisma nozarē nav sveša. Taču kuldīdznieks, Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis jebkurā brīdī var paskatīties, cik šobrīd pie Ventas rumbas ir cilvēku.
"Mēs izveidojām 2016.gadā to datu analītiku, kas bija relatīvs jaunums Latvijā kopumā, un par ko mēs dabūjām arī Eiropas inovāciju balvu. Laimīgākie par to ir tieši pasākumu rīkotāji. Es arī rīkoju Mākslas festivālu Kuldīgā, un man ļoti interesē, vai ir izmaiņas tajā un tajā pilsētas punktā starp ikdienu un tad, kad es rīkoju pasākumu. Ja ir vairāk, tad es esmu pienesis pilsētai naudu!" saka Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs.
Gustovskis reizē ir arī Kuldīgas Digitālo inovāciju centra vadītājs, un jau vairākus gadus viņš apgalvo, ka Latvijas tūrisms digitālās iespējas izmanto pārāk slinki.
"Tāds lielākais iekritiens mums ir uz tādām, kā lai to nosauc diplomātiski, dziļākām tehnoloģiskām tēmām.
Piemēram, datu analītika vai šodienas lielais mega trends jeb tendence visā pasaulē – Metaverse, papildinātā realitāte, virtuālā realitāte un risinājumi tūrismā, ko citās valstīs dara. Nu lūk, lai tu uzbūvētu kaut ko pats kādā no šīm realitātēm, tev jau vajag zināt vairāk. Tas jau tur ir sākums gandrīz tādai mazai programmēšanai, tu esi kā geimeris – un tur ļoti maz piesakās," norāda Gustovskis.
Viņš saka, ka šobrīd labo piemēru – tūrisma uzņēmēju, kas ļoti aktīvi izmanto tehnoloģijas – nav neviena. "Tāpēc ka neviens nezina, kā lietot, nav laika mācīties un dažādi iemesli. (..) Bet, ja tu esi pieradis pie komforta, ka tev nevajag mācīties, nevajag strādāt, jo tāpat labi, tad neviens nemācīsies tās tehnoloģijas. Jo visi zina, ka kopējais publiskais progress jau tik un tā uz to ies."
Ir iespējas, kas nemaksā neko
Digitālās tehnoloģijas, protams, prasa ieguldījumus, taču reizē ir arī iespējas, kas nemaksā neko. Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs min QR kodus, ko, piemēram, savu ēdienkaršu publicēšanai varētu izmantot ēdinātāji. Regulāri aktualizējot ēdienkarti vai cenas, ietaupās drukāšanas izmaksas, bet klients bez stāvēšanas rindā izdara savu izvēli.
"Citur ir, ka tu arī pasūti, tas nenormāli ietaupa laiku un palielina apgrozījumu uzņēmējam. Visi ir laimīgi!
Tūrists ir laimīgs, jo iegūst laiku, viss notiek ātrāk, uzņēmējs – vairāk naudas no lielāka apgrozījuma. Tā ir tā ekonomija un efektivitāte. Un tas ir vienkāršs piemērs, bet tādu ir ļoti daudz. Jo pēc būtības visas digitālās inovācijas ir par efektivitāti, par naudas un laika taupīšanu," saka Gustovskis.
Ja vēsturisku ēku atjaunošana var maksāt miljonus, tad ieguldījumi virtuālajā realitātē ir ievērojami zemāki.
"Nu lūk, un tas ir tas, ko iegūst tūrists. Viņš aiziet, šeit ir tukša vieta vai gruveši, un viņš paskatās papildinātās realitātes projekcijā un redz, kā te bija – cik skaista pils! Un tā ir 3D un labākajās projekcijās tu viņu vēl vari izstaigāt un redzēt, kādas gleznas bija pie sienām. Nākošais, ko iegūst – piesaista jauniešus. Jo jaunie cilvēki, mēs jau zinām, dzīvo telefonā. Viņš nekādu bukletiņu, piedodiet, nelasīs," uzskata Gustovskis.
Jāstrādā uz visām auditorijām
Digitālās statistikas nepieciešamībai piekrīt arī Talsu novada pašvaldības Kultūras un sporta attīstības nodaļas Tūrisma informācijas daļas vadītāja Līva Svarinska.
"Tās tendences jau ir tādas, ka tūrisma centros to apmeklētāju paliek mazāk, bet paliek lielāka tā plūsma, teiksim, mājaslapā, "Facebook", bet arī būtu vērtīgi saprast, kāda ir dzīvē tā atdeve. Talsu apkārtnē nav tādas plūsmas skaitītāju ierīces, bet Rojas pludmalē uzskaita, Pētera ezera dabas takā, vēl šur tur, kur tas par projektu naudu ieviests. Jo tas arī nav lēti, un līdz šim tā nav bijusi pašvaldības prioritāte – atbalstīt digitālo plūsmu," atzīmē Svarinska.
Tikmēr par Latvijas tūrisma uzņēmēju digitālo iespēju izmantošanu Svarinska tik skeptiska nav.
Viņa norāda, ka jāstrādā uz visām auditorijām – arī tiem, kuriem joprojām patīk ceļot, sekojot līdzi uz papīra izdrukātai kartei – un digitālās opcijas ir palīgrīks produkta pārdošanā.
"Veids, kā tu vari bagātināt savu piedāvājumu, bet tas nav pamatprodukts. Ja tā nav virtuāla, digitāla kaut kāda... piemēram, Kuldīgā Dzīvais muzejs, tur, protams, tas digitālais ir pamatu pamatā, bet arī – vai tas būs galvenais iemesls, kāpēc ceļotājs aizbrauks uz Kuldīgu? Diez vai. Tur droši vien ir citi galvenie magnēti," spriež Svarinska.
Aktīvi strādā pie orientēšanās spēlēm
Talsu novada tūrisma informācijas centrā norāda, ka šai pusē aktīvi strādā pie dažādiem "roadgames" jeb orientēšanās spēlēm, kolēģi iesaistījušies arī jaunu tapšanā. Un Svarinska piemin, ka nupat saņemta informācija par jaunu digitālo orientēšanās spēli "Varžu balle", kas šai pusē nedzirdēta.
"Tā doma nebija no sākuma, ka tas būs bizness. Tas bija kā vaļasprieks, kas pārtapa gatavā produktā, kuru es izdomāju vienkārši nopublicēt," saka dundadzniece, Varžu balles ideju autore Ance Kristiņa.
Ja daudziem digitālajā tūrismā iesaistīties neļauj prasmju trūkums, tad Kristiņai tā bija priekšrocība – viņa pati
pandēmijas laikā iemācījās programmēt. Digitāli izveidojusi trases Rīgā, Ventspilī un Talsos, kurās, nopērkot kodu, bērni var sekot "Drosmīgajam garausim".
"Tur var būt mīklas, uzdevumi. Pašlaik top vēl cita veida orientēšanās trases, kuras būs garākas un ar sarežģītākiem uzdevumiem," klāsta Kristiņa.
Dabā redzams nekas nav, nav pat jāmeklē QR kodi – visa orientēšanās notiek, sekojot līdzi viedierīcē redzamajam.
"Aicinu vecākus iedot šajā gadījumā telefonu bērniem, jo mums, pieaugušajiem, meklēt tās lokācijas un lasīt karti ir diezgan ierasta lieta. Bet bērniem tas varētu būt mazs izaicinājums," saka Kristiņa.
Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā digitālais tūrisms ir tikai sākumposmā – jaunu produktu vēl būs.
Kopdarbā viņa esot gatava palīdzēt citiem tūrisma kolēģiem, kam prasmju nav. Kristiņas piemērs pierāda, ka digitālais tūrisms nav dārgs. "Tas lielākais ieguldījums ir tieši laiks – izdomāt to saturu. Jo pašu trasi un karti izveidot, tas ir ļoti vienkārši."
Nepieciešama paaudžu maiņa
"Varžu balles" idejas autore ir gados salīdzinoši jauna. Bet "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs norāda, ka Latvijas reģionos tūrisma uzņēmēji tomēr ir vecumā 50+, kas ar digitālajām lietām uz "jūs". Viņaprāt, nepieciešama paaudžu maiņa.
"Es uzskatu, ka tur 20 gadiem ir stabili jāpaiet, bet mēs jau nezinām, kādas būs nākotnes tehnoloģijas tagad ar mākslīgo intelektu un visām pārējām lietām," norāda Mackevičs.
Viņš kā labo piemēru min kādas lidsabiedrības digitālo komunikāciju. No biļetes nopirkšanas brīža līdz pašam lidojumam klients ik pa laikam saņem te piedāvājumu par izdevīgu cenu iegādāties vietu pie loga, te papildus bagāžu.
"Tas varētu būt arī katram viesu namam. Bet līdz tam mums ir jāaug. Un tur ir iespēja mums varbūt pat apsteigt Rietumu valstis. Bet tas ir jauns segments, jo jāsaka, ka tādi kā manā vecumā, 50+, viņi vienalga mēģinās tā, kā bija iepriekš.
Bet atkal jāskatās to, ka jaunais segments aug, un viņi negrib to darīt, viņi pat zvanīt negrib," atzīst "BalticTravelnews.com" direktors
Brīva niša arī Latvijas uzņēmējiem
Šobrīd nereti katram viesu namam jājautā, vai brīvas vietas vēl pieejamas. Izmantojot starptautiskas rezervāciju platformas to vari redzēt pats, bet Mackevičs norāda, ka tā var būt brīva niša arī Latvijas uzņēmējiem.
"Kur viņš varētu arī ietaupīt tos 20 vai 30 procentus, neatdodot tās savas naudas "Booking.com", ja viņiem pašiem būtu šāda veida sistēmas. Vai tas izveidots Latvijas ietvaros vai tamlīdzīgi. Lai tā nauda paliktu mums tepat vairāk uz vietas. Un var gadīties, ka tas būtu arī lētāk nekā tas caur "Booking.com" ir," stāsta Mackevičs.
Intervējot tūrisma jomā iesaistītos, vairāki piemin, ka ir lietas, kas, protams, pašu uzņēmēju rokās, taču ir arī problēmas, kas jārisina nacionālā līmenī.
Tā Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs jau vairākus gadus cīnās, lai nozare tiktu pie mobilo operatoru datiem, kas atspoguļotu vispatiesāko tūristu plūsmu.
"Jo šobrīd gandrīz katrai 80 gadus vecai dāmai arī ir mobilais telefons," tā kolēģa cīņai un datu nepieciešamībai piekrīt arī "BalticTravelnews.com" direktors. "Bez personas datiem varētu vienkārši ļoti labi redzēt, kur un kādā veidā pārvietojas mūsu Latvijas iedzīvotāji, un vēl vairāk – varētu redzēt tos mobilos telefonus, kas nākuši no ārzemēm – uz kurieni vairāk koncentrējas dāņi, zviedri... Un tad tīri no profesionālā viedokļa mēs varētu analizēt šīs plūsmas, ne tādā varbūtības teorijas līmenī, bet diezgan precīzi arī noķert, kāpēc viņi brauc uz turieni, kas viņus interesē. Tādā veidā mēs labāk varētu sagatavot tūrisma piedāvājumu."
Tāpēc šobrīd nozare cer uz Ekonomikas ministrijas atbalstu šajā jautājumā. Bet kamēr uzņēmēji zaudē laiku, naudu un darba efektivitāti, neizmantojot digitālās tehnoloģijas, ko zaudē tūrists? Patiesībā jau neko daudz, ja neskaita laiku, reizēm mazāk nostaigātus soļus, trūcīgāku satura piedāvājumu, taču eksperti norāda, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana šobrīd jau nozīmē noteiktu dzīves kvalitāti un komforta līmeni.
