ĪSUMĀ:
- Biržā kotējamo uzņēmumu saraksts pašlaik ir īss, ministrs vispirms vēlas "veiksmīgu startu".
- Nonākšana biržā ļautu piesaistīt finansējumu uzņēmumu attīstībai, bet tā "vēl nav nekāda debesbraukšana".
- Biržā nav plānots kotēt peļņas līderus.
- Mērķis: līdz 2027. gadam Latvijas uzņēmumu akciju vērtību biržā celt no 3% līdz 9% no IKP.
- Par iesaisti akciju tirgos Rīgas pašvaldība nerunā, pieļauj obligāciju emitēšanu.
- Biržas pārstāve aicina atmest salīdzinājumus ar 90. gadiem un privatizāciju.
Ministrs: Vispirms vajadzētu panākt kādu sekmīgu startu
Pērn rudenī izveidotā valdība Evikas Siliņas vadībā ir pirmā, kas uzdevumu valsts un pašvaldības uzņēmumus virzīt kapitāla tirgū ierakstījusi valdības deklarācijā, tātad politiķi varētu beidzot ķerties klāt šim jautājumam, kas atlikts jau gadu desmitiem.
Biržā kotējamo uzņēmumu saraksts gan vismaz pašlaik ir īss.
Šim solim vistuvāk ir nacionālā aviokompānija "airBaltic". Tālākā, vēl nezināmā nākotnē kotēt biržā varētu arī telekomunikāciju uzņēmumus "Tet" un "LMT". Tāpat arī nesen dibināto "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežu" pārvaldīto uzņēmumu "Latvijas Vēja parki". Tiekot izskatīts arī variants, ka šī uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs būtu "Latvenergo".
"Latvijas Vēja parku" iesaisti akciju tirgos uztver kā loģisku soli papildu kapitāla piesaistei atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstībai. Tam līdzīgs modelis darbojas Igaunijā, kur energouzņēmuma "Enefit" meitas uzņēmums "Enefit Green" akcijas veiksmīgi tirgo Baltijas biržā.
Bet – vai potenciālo biržas dalībnieku Latvijā varēja būt vairāk?
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Vispirms mums vajadzētu panākt kādu sekmīgu startu. [..] Ja tas izdosies, tad pārējie sekos.
Taču otrs jautājums – mums vienai daļai uzņēmumu ir embargo tādā veidā, ka valsts ierobežojusi viņu nonākšanu biržā. Tie ir infrastruktūras uzņēmumi. Ja atceraties, bija lielas politiskās debates par šo jautājumu."
Likums pašlaik nosaka, ka kotēšanai biržā nevar nodot "Latvenergo", "Latvijas Valsts mežu", "Latvijas pasta", "Latvijas Gaisa satiksmes", "Latvijas dzelzceļa" un "Latvijas loto" akcijas.
Biržā nevirzīs arī stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumus "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls".
Nonākšana biržā ļautu piesaistīt finansējumu uzņēmumu attīstībai
Kādi būtu ieguvumi, ja kaut daļa uzņēmuma akciju nonāktu biržā? Pirmkārt, nonākšana starptautiskos akciju tirgos ļautu piesaistīt uzņēmumu attīstībai vajadzīgo finansējumu, atbilstoši biržas prasībām kļūtu caurredzamāka uzņēmumu pārvaldība un darbības pārskati.
Secīgi varētu augt arī uzņēmumu vērtība. To pierāda kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pieredze.
Lai arī ieguvumi šķiet teju pašsaprotami, politiskās gribas šo lēmumu pieņemšanai ir trūcis.
Pašreizējās valdošās koalīcijas pārstāvji izsakās, ka Latvijā gadiem ilgi par valsts uzņēmumu mazākuma akciju virzīšanu biržā bijusi "aplama un stereotipos balstīta domāšana".
Finanšu ministrs uz kapitāla tirgus attīstību aicina skatīties plašāk, minot valsts, pašvaldību un privāto uzņēmumu iespēju kopumu.
"Attīstīts kapitāla tirgus ir daudz komplicētāka lieta nekā atsevišķu uzņēmumu nonākšana biržā. Vispirms tas ir obligāciju tirgus. Tad runājam par pietiekamu tirgus dalībnieku skaitu, uzņēmumiem, kas ir, tā teikt, biržas spējīgi. Tad vēl visam tam apakšā ir fakts, ka
nonākšana biržā vēl nav nekāda debesbraukšana. Tā dod pieeju lielajiem kapitāla tirgiem, bet prasa arī ļoti labas vadības komandas tiem uzņēmumiem," skaidroja ministrs.
Kā ilustrāciju tam viņš minēja Igaunijas "Enefit Green" un lietuviešu lielākās energokompānijas "Ignitis" biržas panākumu atšķirības. "Enefit Green" kapitāla vērtība lēsta virs 700 miljoniem eiro un tirgus vērtība – 922 miljoni eiro. Vienas uzņēmuma akcijas vērtība ir 1,32 eiro. "Ignitis" kapitāla vērtība ir virs 2 miljardiem eiro, bet tirgus vērtība – 1,3 miljardi eiro. Vienas akcijas vērtība – 66 centi.
Acīmredzot Lietuvas uzņēmuma pārvaldībā ir kādi apstākļi, kālab nav nopelnīta tik augsta akcionāru uzticība, vērtēja Ašeradens.
Biržā nav plānots kotēt peļņas līderus
Latvijā attieksme pret došanos kapitāla tirgū ilgstoši bijusi atturīga.
Arī tagad biržā nav plānots kotēt peļņas līderus – uzņēmumus "Latvijas Valsts meži" un "Latvenergo".
Koalīcijā tam nav politiska atbalsta, tāpat šiem uzņēmumiem nav problēmu ar kapitāla pieejamību.
No Finanšu ministrijas nosauktajiem potenciāli biržā kotējamiem uzņēmumiem skaidrība ir tikai par "airBaltic". Tas savu piedāvājumu varētu izteikt tuvāk gada beigām. Iecerēts, ka, piesaistot kapitālu, uzņēmums varētu atgūt un valstij atdot kovida pandēmijas laikā izsniegtos 250 miljonus eiro.
Tālākā nākotnē, bet ne tuvākajos divos gados, biržā varētu kotēt jauno uzņēmumu "Latvijas Vēja parki". Sarežģītāk ir ar uzņēmumu "Tet" un tam piederošo "Latvijas Mobilo telefonu", kuru kapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais "Possessor" vai bijusī Privatizācijas aģentūra.
Tikšot pasūtīts starptautisks atzinums par šo uzņēmumu pārvaldību un nākotni, ņemot vērā otra īpašnieka "Telia" viedokli.
No tā izrietēšot arī reālas iespējas un nepieciešamība Latvijā iesaistīties akciju tirgos, stāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Mērķis: līdz 2027. gadam Latvijas uzņēmumu akciju vērtību biržā celt no 3% līdz 9% no IKP
Vienlaikus Finanšu ministrija nosaukusi mērķi līdz 2027. gadam Latvijas uzņēmumu akciju vērtību biržā palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tas nozīmētu piesaistīt papildus aptuveni 3,5 miljardus eiro, padarot tos "redzamus" lielajiem ārvalstu investoriem, uzsvēra "Nasdaq Rīga" biržas valdes locekle Liene Dubava.
"Tā ideja ir tāda, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi ar savu nonākšanu tirgū biržā piesaistītu arī lielos starptautiskos investorus, kas līdz šim Latvijā neko nav ieguldījuši. Un tad daudz vieglāk viņiem piedāvāt nākamo un nākamo, un nākamo iespēju ieguldīt. Un tas savukārt padara arī privātajam sektoram vieglāku uzdevumu piesaistīt šos investorus.
Tad mēs varam cerēt, ka arī privātais sektors uz šī viļņa pievienotos, un tad varam cerēt, ka tas skaitlis beigās tiek sasniegts," sacīja biržas pārstāve.
Atturīgāk runāja portāla "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks.
Nenoliedzot ieguvumus uzņēmumu pārvaldībā un tirgus attīstībā, uzņēmumu virzība kapitāla tirgos nevar būt uzspiesta, uzskata eksperts.
"Pati būtība kā tāda, kā uzņēmumi piesaista līdzekļus attīstībai, ir, ka vispirms piesaista lētākos līdzekļus ar bankas aizdevumu vai obligāciju izdošanu, un tikai atsevišķos gadījumos nepieciešams piesaistīt akciju kapitālu. Un akciju kapitāls ir salīdzinoši dārgākais no visiem kapitāla veidiem. Bet tajos gadījumos, kad nevar saņemt aizdevuma kapitālu un tam parasti vajadzīga sava līdzdalība, tad doties biržā ir ļoti pareizs lēmums un laiks," skaidroja Peisenieks.
Par iesaisti akciju tirgos Rīgas pašvaldība nerunā
Pašlaik par iesaisti akciju tirgos nerunā Rīgas pašvaldība. Tās izpilddirektors Jānis Lange sarunās ar Finanšu ministriju norādījis, ka
obligāciju emitēšanai gatavojas uzņēmums "Rīgas ūdens", savukārt plānu virzīt daļu akciju biržā vismaz tuvākā gada laikā nav nevienam.
"Kopumā es teikšu tā, ka mēs skatāmies pozitīvi uz kapitāla tirgus palielināšanu, bet pirmais solis ir obligācijas, kas būtu jāpiesaista, lai varētu realizēt savu investīciju programmu. Tālāki lēmumi par akciju kotēšanu biržā var būt tikai ar Rīgas domes deputātu lēmumu. Vismaz līdz 2025. gadam es neparedzu, ka tas varētu būt politiskajā darba kārtībā.
Iziešana biržā nav pašmērķis. Mūsu mērķis ir, lai kapitālsabiedrības ir tik labi pārvaldītas, ka tad, kad pasakām "hop", mēs to salīdzinoši ātri varam izdarīt," skaidroja Lange.
Aicina atmest salīdzinājumus ar 90. gadiem un privatizāciju
Kapitāla tirgus attīstīšana Latvijā ir valsts ekonomikas veselības jautājums un iespēja izrauties no atpalicības, tā savukārt uzsvēra "INVL Asset Management" vadītājs Andrejs Martinovs.
Pensiju fondu pārvaldītāji jau gadiem runā, ka, ieguldot biržā kotētos pašmāju uzņēmumos, iegūtu visa vietējā ekonomika. Pašlaik šādu iespēju vienkārši trūkst.
"Bet ar nosacījumu, ka mēs redzēsim iespēju nopelnīt vai audzēt pensijas kapitālu mūsu klientiem. Primārais ir mūsu iedzīvotāju līdzekļu pieaugums, un tikai otrās vai pat trešās pakāpes jautājums ir patriotisms vai mūsu ekonomikas attīstība. Jo – vēlreiz – pensiju otrais līmeni ir izveidots, nevis lai attīstītu Latvijas ekonomiku, bet lai nodrošinātu iedzīvotājiem labklājību iespējami augstā līmenī pensijas vecumā," uzsvēra Martinovs.
Līdz šim nerealizētos plānus par valsts un pašvaldību uzņēmumu mazākuma akciju kotēšanu biržā daļa sabiedrības vienmēr asociējusi ar veidu, kā 90. gados notika dažādu uzņēmumu privatizācija. Tieši ar argumentu, ka valsts uzņēmumu daļēja kotēšana akciju tirgos varētu izskatīties pēc slēptas to privatizācijas, šo procesu pirms sešiem gadiem neizdevās iekustināt toreizējai valdībai Māra Kučinska (ZZS) vadībā.
Salīdzinājumu ar 90. gadiem aicina atmest "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava.
Arī Finanšu ministrija uzsvērusi, ka biržā kotētie uzņēmumi paliks valsts un pašvaldības kontrolē un to nodošana biržā notiks pēc starptautiski pieņemtiem principiem.
"Pirmkārt, pirms 30 gadiem Privatizācijas aģentūra kopā ar valdību pēc viņiem vien zināmiem kritērijiem pieņēma lēmumus, kādus uzņēmumus un par kādu cenu kam pārdot. Lielai daļai uzņēmumu tika pārdodas kontrolpaketes, tātad viņi tika pilnībā privatizēti, atdoti privātās rokās dažkārt par vienu latu. Šodien mēs runājam par pilnīgi citu procesu. Mēs runājam par uzņēmuma tirgus vērtību, kas ir pamatprincips, kā tiek noteikta lietu vērtība. Ar iespēju visiem piedalīties šajā procesā.
Kotācija biržā nenozīmē visa uzņēmuma pārdošanu sliktajiem investoriem no ārzemēm, kas tagad atnāks un visu izpostīs," uzsvēra biržas pārstāve.
Valdība ceļa karti kapitāla tirgus attīstībai Latvijā plāno skatīt aptuveni pēc mēneša.
Atšķirībā no iepriekšējiem mēģinājumiem valdošajā koalīcijā ir pārliecība, ka "ar kaut ko ir jāsāk", ar to domājot vispirms aviokompānijas "airBaltic" iesaisti akciju tirgos.
