Premjers bažās par negatīvo reakciju atsauc ieceri par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), reaģējot uz “dažādu pušu” neizpratni un negatīvo reakciju, nolēma atsaukt ieceri par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā.

Kučinskis pirmdien, 28. maijā, parakstījis Pārresoru koordinācijas centra direktoram Pēterim Vilkam adresētu rezolūciju, aicinot atsaukt ziņojuma projekta par valsts kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā turpmāku virzīšanu, informēja Valsts kanceleja.

Iepriekš premjera atbalstītās ieceres virzīšanai sagatavotais ziņojums ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 12.aprīlī.

“Kučinskis norāda, ka šāds solis tiek sperts, lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju,” teikts kancelejas paziņojumā medijiem.

Ziņojumā minētās kotēšanai izvērtējamās kapitālsabiedrības:

  • SIA “Lattelecom”
  • SIA “LMT”
  • SIA “LDZ CARGO”
  • VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”
  • VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”
  • AS “Air Baltic Corporation”
  • AS "Sadales tīkls”
  • VAS “Augstsprieguma tīkls”
  • VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
  • VAS “Latvijas Loto”
  • AS “Pasažieru vilciens”
  • AS “Latvijas elektriskie tīkli”
  • SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”
  • AS “Rīgas siltums”

Tajā skaitā likumā par neprivatizējamajām kapitālsabiedrībām:

  • VAS “Latvenergo”;
  • VAS “Latvijas Pasts”;
  • VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””;
  • VAS “Latvijas dzelzceļš”;
  • VAS “Latvijas gaisa satiksme”;
  • VAS “Latvijas Valsts meži”.

Premjera pārstāvis Andrejs Vaivars LSM pastāstīja, ka iecere par valsts uzņēmumu daļēju kotēšanu biržā nebija viens no valdības rīcības plānā iekļautajiem punktiem, iecere radusies valdības darbības laikā, vēloties piesaistīt Latvijas iedzīvotāju līdzekļus pašu uzņēmumu attīstībai.

Taču iecere izraisīja pārāk lielu neizpratni un spekulācijas par iespējamo uzņēmumu privatizāciju, un premjera lēmums atsaukt šo ziņojumu ir reakcija uz “dažādu pušu reakciju,” norādīja Vaivars.

Premjers gan bieži vien publiski klāstīja, ka viņa valdība gatava pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus un nedzenoties pēc reitingiem.

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais ziņojums piedāvātu valdībai pieņemt konceptuālu lēmumu par uzņēmumu daļu kotēšanu biržā, paturot 51% vai lielāku valsts līdzdalību.

Pašā ziņojuma minēts, ka saskaņā ar 2017. gada decembrī veikto SKDS aptauju 67% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem.

Ziņojumā pausts, ka birža varētu kotēt, piemēram, “Lattelecom” un SIA “LMT”, kā arī vēl vienu no ziņojumā pieminētajām kapitālsabiedrībām nākamo trīs gadu laikā.

 Ziņojumā citēts arī Ekonomikas ministrijas tā laika valsts sekretāra Jura Stinkas paustais: “Latvijas tirgus kapitalizācijas apmērs ir salīdzinoši mazs, bet dinamisku izaugsmi nākotnē ir grūti iedomāties bez attīstīta kapitāla tirgus. Veiksmīga akciju kotēšana biržā uzlabos ne tikai uzņēmumu bilances stāvokli un piesaistīs papildu kapitālu viedām investīcijām, bet arī darbosies kā plaša reklāma kā uzņēmumos, tā valstij. Ekonomikas ministrija atbalsta šo ideju, jo saredzami tikai ieguvumi visām iesaistītajām pusēm”.

Ja valdība ziņojumu atbalstītu, Pārresoru koordinācijas centram pusgada laikā būtu jāsniedz valdībai informācija “lēmumu pieņemšanai par obligāciju emisiju un akciju kotēšanas biržā iespējām attiecībā uz katru no ziņojumā minētajām kapitālsabiedrībām”, un valdība varētu lemt par uzņēmumu kotēšanu biržā.

LSM neoficiāli zināms, ka lielākās bažas par ziņojumu savām nozares ministrijām  pauda dažas valsts kapitālsabiedrības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti