ĪSUMĀ:
- "AirFrance-KLM" grupas ieguldījums aviokompānijā lēsts aptuveni 145 miljonu dolāru vērtībā.
- No Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas kopprojekta SAS kļūst par Dānijas aviokompāniju.
- Mainoties īpašniekiem, notiks arī lidsabiedrības alianses maiņa.
- "AirFrance-KLM" pozīciju nostiprināšana Skandināvijā radīs papildus izaicinājumus citiem pārvadātājiem.
Līdz šim uzņēmuma akcijas tika kotētas biržā un trešdienas, 4. oktobra, rītā, akcijas piedzīvoja 95% kritumu. Lai novērstu aviokompānijas bankrotu, uzņēmums pametīs biržu. Optimistiskākās prognozes, kas tika izteiktas vēl pirms šī darījuma, paredzēja, ka SAS varēs nodrošināt lidojumus līdz nākamā gada otrā ceturkšņa beigām jeb jūnijam.
Reģions piesardzīgs par nākotnes prognozēm
Publiski aviokompānijas par sāncenšu attīstības stratēģijām un plāniem runāt nevar, tāpēc neviena no portāla LSM.lv uzrunātajām aviokompānijām atklāti nepauda savu viedokli. No sarunām ar vairākiem tirgus dalībniekiem ir noprotams, ka vēl ir pāragri izdarīt kaut kādus secinājumus par to, kā darījums un īpašnieku maiņa ietekmēs SAS darbu nākotnē.
Lidsabiedrība veic lidojumus arī no Latvijas kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas, kur tā vairākas reizes dienā piedāvā lidojumus maršrutos uz un no Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas un Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas. Lietuvas lidostu pārstāvis Tads Vasiļausks portālam LSM.lv norādīja, ka pašlaik nekas neliecina par izmaiņām uzņēmuma stratēģijā, kas attiecas uz Lietuvas tirgu.
"Skatoties no Lietuvas lidostu perspektīvas, ir pāragri kaut ko teikt. Darījums, kam nozare gatavojās jau kādu laiku, notika vien pirms pāris dienām, tāpēc pašlaik lidojumi no mūsu lidostām tiks izpildīti ierastajā frekvencē,"
sacīja Tads. Viņš vienlaikus piebilda, ka nevar izslēgt potenciālās izmaiņas nākotnē, kas attiecas uz "AirFrance-KLM" grupas nostiprināšanos Skandināvijas reģionā, kas nozarē nereti tiek dēvēts par Vācijas nacionālās lidsabiedrība "Lufthansa" laukumu, jo uzņēmums Skandināvijā izpilda lielu reisu skaitu. Turklāt arī "Lufthansa group" esošajai aviokompānijai "Eurowings" ir bāze Stokholmas lidostā.
Aviācijas nozares eksperti dažādos forumos un nozares medijos min, ka tieši Vācijas lidsabiedrībai būtu vairāk jāsatraucas par šo darījumu, jo Nīderlandes-Francijas uzņēmums ar šo darījumu nostiprina savas pozīcijas. Tāpat tiek minēts, ka līdz ar īpašnieku maiņu, "Lufthansas" grupa zaudē vienu no saviem sabiedrotajiem reģionā.
Akciju turētāji zaudē visus ieguldījumus
Lielākais zaudētājs no lidsabiedrības restrukturizācijas ir akcionāri, kuri saņems ļoti nelielu daļu no saviem ieguldījumiem. Neskatoties uz to, ka pakāpenisks akciju vērtības kritums novērojams jau kopš 2019. gada, akcionāru uzticība uzņēmumam saglabājās.
"Viss viņu ieguldījums vienā vakarā ir izkūpējis gaisā,"
portālam LSM.lv norādīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Protams, vērtējot aktīvu veidus, pastāv iespēja, ka daži procenti no ieguldījuma var tikt atgūti, bet pamatā tas nozīmē, ka ieguldītāji savu ieguldījumu ir zaudējuši. Uzņēmums ir bankrotējis," sacīja Gašpuitis.
"Šeit ir jāskatās gan uz pašu nozari, gan konkrēti katru aviokompāniju un tās biznesa modeli. Mēs redzam, ka no vienas puses ir aviosabiedrības, kas samērā veiksmīgi darbojas šādos apstākļos, un ir tādas, kas nīkuļo. "SAS" bija viena no tām, kas nīkuļo. Tāpēc redzam, ka Norvēģijas puse pārdeva savas daļas, Zviedrija izlēma nepiedalīties šajā darījumā un palika tikai Dānijas puse un investori," situāciju raksturoja ekonomists.
"airBaltic" turpina ceļu uz uzņēmuma akciju kotēšanu biržā
Arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" vairākus gadus gatavojas akciju kotēšanai biržā, lai Latvijas valstij atlīdzinātu ieguldītos līdzekļus. Pērnā gada 24. aprīlī intervijā Latvijas Televīzijai uzņēmuma vadītājs Martins Gauss sacīja, ka tas notiks tad, kad lidsabiedrība atgriezīsies pie peļņas un pozitīviem EBIDAR [peļņu pirms nolietojuma, amortizācijas un nomas] skaitļiem. Šī gada septembrī uzņēmums spēra pirmo soli pretī akciju kotēšanai biržā un piesaistīja finanšu konsultantus "STJ Advisors" un "Superia", lai kopīgi izstrādātu uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.
"Šeit jautājums ir par to, cik spējīga ir mūsu aviokompānija darboties. Manuprāt, tas ir diezgan optimāls risinājums.
Protams, ir jautājums par to, vai finansējuma izmaksas un par kādu cenu "airBaltic" būs spējīgs piesaistīt investorus, dos to vajadzīgo stimulu. Protams, tas nebūs lēti,"
par Latvijas nacionālās aviosabiedrības akciju kotēšanu biržā sacīja Gašpuitis.
Ekonomists arī norādīja, ka nav viennozīmīga atbilde - kā rīkoties labāk. "Ir skaidrs, ka, skatoties uz dažādām kompānijām, ir gājis dažādi. Arī nozare ir specifiska un garantēt, ka viss noritēs gludi, nevar. Šis risinājums būtu piemērojams, bet tas neatbild uz to, vai uzņēmuma tālākā darbība būs veiksmīga un viņi spēs noturēties šajā spēlē," rezumēja Gašpuitis.
Darījums, kurā mainās lidsabiedrības īpašnieki vēl ir jāapstiprina tiesai un pēcāk ir jāsaņem pozitīvs signāls no Eiropas regulatoriem. Tāpat vēl nav skaidrs, vai SAS restrukturizācijas rezultātā pievienosies "AirFrance-KLM" grupas noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar Amerikas pārvadātājiem, piemēram, "Delta airlines", ar kuru sadarbības līgums ir arī Latvijas aviokompānijai "airBaltic".
