Lauksaimniecības datu centrs ir valsts aģentūra, kas uztur dažādus dzīvnieku – liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu – reģistrus. Tāpat centrs uztur datus par ciltsdarbu un ganāmpulkiem.
Centrs izveidots 1997. gadā kā valsts SIA, lai apkopotu zootehniska, veterināra un lauksaimnieciska rakstura informāciju un ieviestu vienotu dzīvnieku un ganāmpulku reģistru un ciltsdarba informācijas sistēmu. 2004. gadā centrs pārveidots par valsts aģentūru. Svarīgi – centrs nodrošina informāciju citu reģistru vajadzībām, lai lauksaimnieki varētu saņemt gan valsts, gan Eiropas naudu.
Reorganizācijā Lauksaimniecības datu centra funkcijas varētu pārņemt Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, arī Zemkopības ministrija.
Taču zemnieki ir satraukti, ka iepriekš nebija diskusiju un konsultāciju ar nozari.
"Kā ir plānots, es nezinu. Mums bija laba datu bāze, ja es runāju kā ciltsdarba speciālists. Būtu grūti saprast, kā tad tas tagad pāries vai vienkārši paliks tāda pati datubāze, mainās karogi. Par to nav bijis diskusiju.
Tas ir tas jocīgākais, ka tie ir zemnieku dati, bet ar viņiem darbojas tā, it kā tie piederētu kādam citam.
Man patiktu un liktos priecīgi, kad tas būtu tā plašāk izdiskutēts, ko un kā darām. Jo tāda sajūta, ka mums valsts ir kā privātfirmas," sacīja Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes locekle Ieva Rutkovska.
Kā zināja teikt Rutkovska, citās valstīs pašas dzīvnieku audzētāju organizācijas uztur pārraudzības datu reģistrus, ko tiem deleģē valsts. Šāda prakse esot gan Īrijā, gan citās Eiropas valstīs, bet ne Latvijā.
Tiesa, daļa lauksaimnieku norādīja, ka ne viss Lauksaimniecības datu centrā darbojas, kā nākas. Piemēram, sistēma CILDA, kas veidota vairākus gadus, daudziem nepatīk, jo tajā ātri nevarot atrast vajadzīgos datus. Tiesa, iespējams, zemnieki vēl nav pieraduši pie jaunās kārtības. Tāpat zemnieki sagaida mazāku birokrātiju.
Tikmēr Zemkopības ministrijā skaidroja, ka lēmums reorganizēt Lauksaimniecības datu centru saistīts ar ministrijas darba efektivizēšanu. Arī zemnieki esot vairākkārt norādījuši, ka jāsamazina birokrātija, tāpēc ministrija grib integrēt centru esošajās struktūrās. Par centra reorganizāciju jau labu laiku notikušas sarunas, un tagad pieņemts lēmums.
"Mēs esam saskaitījuši, ka mēs varētu kaut ko šeit arī efektivizēt. Ar ministra parakstu ir izveidota reorganizācijas darba grupa, kurā ir iekļauti gan ministrijas cilvēki, gan iestāžu cilvēki, ar kurām mēs sapratīsim, uz kuru pusi datu centra funkcijas tiks integrētas. Plāns mums jāizstrādā līdz maijam. Un šī grupa sāks darbu nākamnedēļ. Varu nomierināt cilvēkus, kuri strādā Lauksaimniecības datu centrā – cilvēkresursi mums nepieciešami, jo tāpat mums ir vakances iestādēs," sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Viņš arī uzsvēra, ka plāna izstrādē tikšot pieaicinātas visas ieinteresētās puses, tostarp lauksaimnieki, kuri jau iepriekš norādījuši uz vairākām problēmām centra darbā.
Tikmēr zemnieki cer, ka reorganizācija nenotiks tikai ķeksīša dēļ un šīs ieceres rezultātā būs arī ieguvumi, un netiks izjaukta gadiem veidota sistēma.
