"Mēs saskatām patiešām lielus ieguvumus ciešā sadarbībā," Federālās bankas valdes loceklis Burkhards Balcs sacīja žurnālistiem pirms oficiālās inaugurācijas ceremonijas 31. janvārī Rīgā. "Mēs esam patiešām pārliecināti, ka tieši personīgi kontakti starp centrālajām bankām veicina dialogu un nostiprina arī savstarpējo sapratni, kas manā skatījumā ir ārkārtīgi svarīgi mūsu kopīgajos centienos nosargāt cenu stabilitāti."
Federālās bankas pārstāvis ir Nikola Marcinko, kurš kļuvis par finanšu atašeju Vācijas vēstniecībā Rīgā ar sākotnējo amata termiņu trīs gadi, sākot no 2024. gada februāra. "Viņš ziņos par norisēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā saistībā ar ekonomikas un fiskālo politiku un finansiālo stabilitāti," Balcs raksturoja Marcinko uzdevumu, piebilstot, ka "viņš arī veicinās Federālās bankas uzticībā balstītās attiecības ar Baltijas valstu centrālajām bankām un nostiprinās tās sakarus ar valstu iestādēm un vietējām finanšu institūcijām".
Jauno Federālās bankas pārstāvi pasākumā Mazajā ģildē sveica Latvijas centrālās bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš uzsvēra ilgās un "ļoti īpašās" Latvijas Bankas attiecības ar Vācijas centrālo banku. "Priecājamies, ka esat šeit, un ceram, ka mūsu sadarbība būs ļoti, ļoti auglīga," savā runā viņš sveica Marcinko, kā arī Igaunijas un Lietuvas centrālo banku vadītāju vietniekus Ilo Kāziku un Astu Kunijoši.
Marcinko bija gandarīts par šādu augsta līmeņa uzņemšanu Rīgā. "Esmu ļoti saviļņots," viņš sacīja inaugurācijas ceremonijas laikā, piebilstot, ka viņam ir personiska interese par šo darbu pēc tam, kad viņš bijis dažādos amatos Federālajā bankā, kā arī strādājis Vācijas Finanšu ministrijā. "Ir cieša saikne starp Federālo banku un šejienes centrālajām bankām. Bieži, ne visos jautājumos, bet bieži mēs esam vienisprātis un mūsu viedokļi sakrīt. Un tas ir vienkārši lielisks pamats turpmākiem kontaktiem."
Cieša sadarbība pagātnē un tagad
Uzrunājot daudzus profesionāļus no finanšu un banku sektora, parlamenta deputātus un diplomātiskā korpusa pārstāvjus, Kazāks dalījās atmiņās par Vācijas Federālās bankas centrālo lomu, veidojot Latvijas galveno monetāro iestādi.
"Kad Latvija 1990. gadā atguva neatkarību, sākumā tā izveidoja Latvijas Banku pēc Vācijas Federālās bankas parauga. Īpaši attiecībā uz centrālās bankas neatkarību, kas ir ļoti tuva mūsu sirdīm," viņš teica.
Federālā banka Vācijā desmitgadēm tika uzskatīta par nacionālo ikonu, tādējādi izceļot tās neatkarību konfliktos par monetāro politiku ar dažādiem kancleriem un finanšu ministriem. Ievērojot stingru un pamatīgu stabilitātes kultūru, tā bija stipras valūtas garants un institūcija, kurai Eiropas lielākās ekonomikas pilsoņi uzticējās vairāk nekā jebkurai citai. "Ne visi vācieši tic Dievam, bet viņi visi tic Federālajai bankai," šī toreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora 1992. gadā izteiktā asprātība ir kļuvusi slavena.
Situācija mainījās, kad 1999. gada janvārī kā kopīgā Eiropas valūta tika ieviests eiro. Kopš tā laika lēmumus par monetāro politiku pieņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un Vācijas Federālajai bankai ir tikai viena balss no daudzām, bet joprojām tiek uzskatīts, ka tai ir svarīga loma, lemjot par Eiropas galvenās bankas politiku. Pildot eiro sargātājas pienākumus, ECB pašlaik cīnās par to, lai iegrožotu augsto inflāciju un sasniegto savu galīgo mērķi: nodrošinātu cenu stabilitāti eirozonā.
"Tagad ir svarīgi cieši vērot ekonomikas un finansiālās norises eirozonā un izdarīt galīgos secinājumus. Zināšanu un pieredzes apmaiņa starp centrālajām bankām tam ir svarīgs pamats," savā runā Rīgā sacīja Balcs, piebilstot, ka arī tādēļ Federālā banka nosūtījusi pārstāvi uz Baltijas valstīm.
"Regulārs dialogs palielina savstarpējo sapratni un ļauj mums virzīties tuvāk kopīgajam mērķim nosargāt cenu stabilitāti," viņš teica.
Latvija, Igaunija un Lietuva bieži tiek uzskatītas par sabiedrotajām un domubiedrēm Vācijai, kurai ir konservatīva un stingra pieeja fiskālās un monetārās politikas jautājumos. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā visas trīs valstis īstenojušas saprātīgu un piesardzīgu politiku, kas bijusi centrēta uz sabalansētu budžetu un zemu valsts parāda līmeni. Tas deva iespēju tām ieviest eiro, kas tagad ir Baltijas valstu kopīgā valūta. Pēdējā no trim valstīm eiro ieviesa Lietuva 2015. gadā, pirmā to izdarīja Igaunija 2011. gadā, bet Latvijā eiro ir apgrozībā kopš 2014. gada.
Ekonomiski un politiski svarīgs solis
Nosaucot to par "aizraujošu un iedvesmojošu Vācijas un Baltijas valstu attiecību perspektīvu", Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts atzinīgi novērtēja Federālās bankas lēmumu. "Ar šo jauno amatu Baltijas valstis būs ļoti ekskluzīvajā klubā, kurā ir Vācijas vēstniecības visā pasaulē, kurās ir Federālās bankas pārstāvis. Tas arī ir nepārprotams signāls šajos izaicinājumu pilnajos laikos Eiropai, eiro sistēmai, ka mēs cenšamies veicināt ekonomisko un institucionālo sadarbību starp mūsu valstīm," sacīja vēstnieks.
Jaunais pārstāvis Rīgā ir daļa no Federālās bankas globālā tīkla, kurā ir 16 pārstāvniecības un pārstāvji, kas strādā Vācijas vēstniecībās un ģenerālkonsulātos svarīgos finanšu centros.
"Tajā ir tādas pilsētas kā Roma, Sanpaulu, Mumbaja, Madride, – un tagad arī Baltijas valstis," apsveikuma runā sacīja Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens, nosaucot Federālās bankas pārstāvja nosūtīšanu uz Rīgu "par svarīgu soli, lai Baltijas valstu ekonomikas padarītu saprotamākas Vācijā".
Uzsverot pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Krievijas karu pret Ukrainu, Ašeradens teica, ka uzskata Federālās bankas rīcību par "lielu solidaritātes aktu" un signālu par vienotību un kopību. Arī trīs Baltijas valstu centrālo banku pārstāvji savās uzrunās uzsvēra, cik svarīgi ir paplašināt sadarbību, lai nostiprinātu ekonomisko partnerību un noturību nolūkā stāties pretī kopīgajiem izaicinājumiem.
"Apstākļi, kādos mēs šodien tiekamies, protams, ir diezgan īpaši, un tos var raksturot ar vienu īsu vācu vārdu. Un šis vācu vārds ir Zeitenwende", norādīja Kazāks, runājot par slaveno vārdu, kas tulkojumā nozīmē "pagrieziena punkts" vai "ūdensšķirtne". Šī vārda lietojums palicis atmiņā no Vācijas kanclera Olafa Šolca runas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kam sekoja paradigmas maiņa Vācijas ārējā un drošības politikā.
"Zeitenwende būtu arī mūs jāmudina veidot jaunu biznesa modeli, kas mūs fundamentāli atdalītu no Krievijas. Un šis modelis vēl vairāk nostiprinās mūsu suverenitāti un labklājību," sacīja Latvijas centrālās bankas vadītājs, piebilstot:
"Jau pirms Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā mēs Latvijā esam skarbā veidā sapratuši, ka apkalpot finanšu plūsmas uz un no Krievijas ir indīgi un, skatoties plašāk, biznesa modelis, kas paredz būt tiltam starp Austrumiem un Rietumiem, ir ilūzija."
Federālā banka, bet ne vācu banka
Federālās bankas un tās pārstāvja ierašanās vairoja lielās cerības, ka Baltijas valstīs varētu darboties citi Vācijas finanšu pakalpojumu un banku jomas pārstāvji. Vēlme un cerības, ka komercbankas un kredītinstitūcijas no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lielākās tirdzniecības partneres ienāks tirgū, tika nepārprotami izteiktas gan dažās apsveikuma uzrunās, gan privātās sarunās inaugurācijas ceremonijā.
Vācijas bankas agrāk ir bijušas aktīvas Baltijas valstīs, taču tagad vairs nevienas no tām nav Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas tirgū, un ar to nav apmierināti daudzi uzņēmēji un politikas veidotāji.
"Mēs pie tā strādājam un, cerams, redzēsim kādu attīstību arī šajā jomā," LSM teica Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras izpilddirektors Florians Šrēders, piebilstot, ka "Vācijas investoru interese par Baltijas valstīm pastiprinās".
Jautāts, vai tas attiecas uz komercbankām, Šrēders atbildēja: "Ja paplašinās investīcijas un saistības reālajā ekonomikā, ir vajadzīgs arī atbalsts no finansiālās puses. Tas ir spogulis, tāpēc es gaidītu kādas ziņas arī šajā jomā." Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras izpilddirektors arī atzinīgi novērtēja Federālās bankas iesaisti reģionā: "Domāju, ka tas ir svarīgs signāls par stabilitāti, kā arī par to, ka padziļinās sadarbība ar Baltijas valstīm un saistības pret tām."
