Nedrīkstētu importēt, būtu atļauts tranzīts
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka Latvija zemkopības ministra Armanda Krauzes (Zaļo un Zemnieku savienība) personā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē dalībvalstu ministrus aicinās noteikt aizliegumu Krievijas graudu importam. Krauze sacīja, ka arī pārējie valdības locekļi ES līmenī aizstāvēs šo pozīciju.
Krauze skaidroja, ka iecerētais aizliegums neattiektos uz Krievijas graudu tranzītu caur ES.
"Ļoti būtiski neierobežot [graudu] tranzītu [caur ES] uz trešajā valstīm, reģioniem, kur ir nepieciešama pārtika, lai neizraisītu badu. Atbilstoši ANO un citu starptautisko organizāciju politikai mēs nevaram rīkoties tā, lai, piemēram, kādā Āfrikas valstī cilvēki ciestu. Tranzīts noteikti turpināsies un būs. Bet ES pārtikas produktu ir pietiekami, mums bads nedraud, tāpēc ir ļoti svarīgi tiešām ierobežot šo graudu importu," klāstīja Krauze.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka importa ierobežojumi un sankciju piemērošana Krievijai ir ES līmeņa jautājums.
"Šis jautājums ir gan ētiskas dabas jautājums, jo graudi tiek ievesti no valsts, kas ir agresorvalsts, gan ekonomiskas dabas jautājums, jo graudi, ko Krievija tirgo, ir zem biržas cenām – tas būtiski ietekmē ES dalībvalstu, arī Latvijas ekonomiku," pauda Krauze.
Latvija – otrā lielākā Krievijas graudu importētāja
Krauze stāstīja, ka absolūti lielākais vairākums no importētajiem Krievijas graudaugiem ir kukurūza, kas arī nonāk ES tirgū, kur tā tiek izmantota gan pārtikā, gan lopbarībā.
Krauze stāstīja, ka visvairāk Krievijas graudu importē Itālija, Latvija ir otrā lielākā Krievijas graudu importētāja ES, bet trešajā vietā ir Grieķija.
Zemkopības ministrs pastāstīja, ka ir zināmi uzņēmumi, kuri importējuši Krievijas graudus. Taču neesot zināms tas, cik daudz Krievijas graudu nogādāts tālāk uz citām ES valstīm vai cik palikuši Latvijā. Taču tā kā Krievija graudus tirgo zem biržas cenām, būtiski ietekmējot kopējās graudu cenas, politiķiem nav šaubu, ka apjoms ir nozīmīgs
"Tieši tāpēc, ka ir preču brīva kustība, mēs aicinām uz ES līmeņa lēmumu," piebilda Krauze.
Tikmēr Siliņa uzsvēra, ka Latvija nevēlas "barot draudīgas kaimiņvalsts ekonomiku".
"Ja to [nosaka aizliegumu] dara viena Latvija, var atvērties citas joslas un beneficēs šīs valstis, kuras neievēros šādus kritērijus. Vislabākais ir, ja šādi graudi nenonāktu kopējā Eiropas telpā, jo tikpat labi viņi var staigāt un nonākt atkal pie mums. Tāpēc mums ir svarīgi, lai visā Eiropas Savienība ir vienots regulējums," sacīja Siliņa.
Graudaugi, tāpat kā minerālmēsli un medikamenti, nav pakļauti sankcijām, lai gan diskusijas par to ir bijušas, norādīja prezidents un bijušais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šīs preces neiekļāva sankciju sarakstos, ņemot vērā pārtikas problēmas "globālajos dienvidos" un diskusijas, kā organizēt ES attiecības ar Latīņamerikas, Āfrikas, Āzijas valstīm, lai panāktu Krievijas agresijas nosodījumu, skaidroja Rinkēvičs.
Rinkēvičs norādīja, ka šo jautājumu varētu aktualizēt atkal, taču nevar gaidīt, ka ES pieņems lēmumu ātri. Savukārt, ieviešot kādas nacionālā vai pat Baltijas līmeņa sankcijas, efekts nebūs panākts, graudus transportēs pa citiem maršrutiem un īpašas ietekmes uz Krievijas kara finansēšanu nebūs, tieši tāpēc Latvija šādos jautājumos uzstāja uz kopīgu ES pozīciju, norādīja Rinkēvičs.
Tā kā šādu lēmumu pieņemšana Eiropas līmenī nenotiek ātri, gan zemkopības ministrs, gan Valsts prezidents aicina uzņēmējus pieņemt lēmumu pašiem.
"Katra uzņēmēja brīva izvēle ir atteikties no Krievijas izejvielām. Attiecīgi politiķi, es aicinu, lai uzņēmēji atsakās no Krievijas izejvielām, pārorientējas uz Ukrainas izejvielām, kas ir pieejamas," atzīmēja Krauze.
KONTEKSTS:
Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas. ES un Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas, bet izskan ierosinājumi diskutēt par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES, piemēram, "Latraps" aicina atteikties no saimnieciskās darbības, kuras rezultātā Krievijas produkcija nonāk Latvijā.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret Maskavu ieviestas vairākas sankcijas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
