Ap 600 Eiropas starptautisko uzņēmumu, slēdzot vai samazinot darbību Krievijā, ka arī pārdodot sev piederošos aktīvus valstī, kopumā zaudējuši vismaz 100 miljardus eiro, liecina "The Financial Times" veiktā uzņēmumu gada pārskatu analīze.
Vislielākos zaudējumus starp Eiropas uzņēmumiem cieta naftas ieguves uzņēmumi.
"BP", iepriekš pazīstams kā "British Petroleum", bija viens no pirmajiem, kas drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī pilnībā izgāja no Krievijas tirgus. Uzņēmums zaudēja vairāk nekā 22 miljardus eiro.
Būtiskus ienākumus Krievijā savulaik guva arī franču autobūves uzņēmums "Renault". Uzņēmums darbību tur pārtrauca 2022. gadā un zaudēja 2,2 miljardus eiro.
"Karš rada nelabvēlīgus apstākļus ārvalstu uzņēmumiem Krievijā, lai ko tie arī darītu. Ja tie pamet Krieviju – īpaši steigā – tad tie var daudz ko zaudēt. Bet tad tas būs vienreiz un uz visiem laikiem," sarunā ar aģentūru AFP vērtēja Žiljēns Verkjēls – ekonomists, kurš specializējies Krievijas jautājumos.
Lai arī Krievijā joprojām darbojas ap 100 Rietumu uzņēmumu, to skaits arvien samazinās, stāstīja ekonomists.
ASV picēriju tīkls "Domino’s Pizza" jau kopš pērnā gada decembra mēģina pārdot tam piederošās uzņēmuma daļas Krievijā. Augusta beigās "Domino’s Pizza" Krievijā pasludināja maksātnespēju un slēdza kopumā 142 sev piederošās iestādes valstī.
Krievijā palikuši vairāki rietumvalstu uzņēmumi
Krievijā darbu turpina vairāki pārtikas, lauksaimniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi, piemēram, franču lielveikalu ķēde "Auchan". Ukraina pagājušajā nedēļā vēstīja, ka uz "Auchan" tirdzniecības centra ēkas Kijivā nokritušas Krievijas raķetes atlūzas, un atkārtoti aicināja uzņēmumu savu darbību Krievijā pārtraukt.
"Cinisms, mazohisms vai muļķība? Pametiet Krieviju – tās nauda ir pārāk asiņaina," aicināja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Uzņēmumi, kas darbību Krievijā turpina, par to smagi samaksā ar savu tēlu, vērtēja ekonomists:
"Ukraiņi – jo īpaši valsts prezidents Volodimirs Zelenskis – tos apsūdz "Krievijas kara finansēšanā, gūstot peļņu Krievijas teritorijā."
Vairāki Krievijā palikušie Rietumu uzņēmumi apgalvo, ka tur nodrošina iztiku saviem darbiniekiem un neļauj saviem uzņēmumiem nonākt Kremļa nagos. Taču visus šie argumenti nepārliecina.
"Šie uzņēmumi skaidro, ka paliek humānu apsvērumu dēļ, bet tie ir ciniski meli," vērtēja Jeila Universitātes profesors Džefrijs Sonenfelds.
Viņš arī piebilda, ka šie uzņēmumi ne tikai palīdz uzturēt Krievijas ekonomiku, bet ar savu klātbūtni arī piebalso Krievijas prezidenta Vladimira Putina mierinājumiem sabiedrībai, ka patiesībā viss ir kārtībā.
Daļā gadījumu pret palicējiem tiek vērsti boikoti
Zināms, ka Skandināvijas uzņēmumi boikotē "Oreo" un "Toblerone" ražotāja, ASV pārtikas koncerna "Mondelez" produkciju.
Tikmēr vairākas organizācijas un uzņēmumi, tostarp aviosabiedrība "SAS", Norvēģijas Futbola federācija un Zviedrijas militārie spēki, atteikušies no Krievijā palikušā "Kraft Foods", kā arī tā meitasuzņēmumu "Freia" un "Marabou" produkcijas.
Uzņēmumiem, kas turpina darboties Krievijā, draud arī to uzņēmējdarbības un peļņas konfiskācija.
Krievija uz laiku var pārņemt kontroli pār uzņēmumiem, kas pieder Krievijai "nedraudzīgām valstīm", AFP skaidroja advokāts Vladimirs Čikins, atsaucoties uz Krievijā izdotu dekrētu.
Ar šādu likteni pēdējos mēnešos saskārušies, piemēram, Dānijas alus ražotājs "Carlsberg" un Francijas pārtikas gigants "Danone". Rūpniecības giganti tīkoja pārdot sev piederošos aktīvus Krievijā, taču Kremlis tos apsteidza un pārņēma kontroli pār tiem.
"Palikt ir bīstami. Īpaši, ja tiesiskajā vidē tagad valda patvaļa un valsts plēsonība, kas kaitē ārvalstu interesēm," sacīja Verkjēls.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
