ĪSUMĀ:
- Ziņas par iedzīvotāju skaita pieaugumu izskan brīdī, kad Indija pārņem G20 valstu prezidentūru.
- Indija kļūst par pievilcīgāku galamērķi uzņēmumiem, kuri vēlas mazināt atkarību no Ķīnas.
- Indija veido milzīgu un salīdzinoši zemi apmaksātu darbaspēku, kas ir jauns, angļu valodu pārzinošs, digitāli izglītots.
- Eksperti: Indijas valdībai jāiegulda darbspējas vecuma cilvēku prasmju attīstībā.
- Indijas ekonomika – viena no visstraujāk augošajām pasaulē.
- Vienlaikus nabadzība aizvien ir realitāte miljoniem indiešu; valstī nav pietiekami daudz darbavietu.
- Indijas valdība ar investīcijām infrastruktūrā cer radīt jaunas darbavietas.
- Lietpratēji: Indijas ekonomikas attīstība var sekmēt Latvijas starptautiskās izglītības potenciāla realizēšanu.
Ziņas par Indijas iedzīvotāju skaita pieaugumu izskanējušas brīdī, kad valsts uzņem starptautiska spēlētāja lomu, pārņemot G20 valstu prezidentūru un rīkojot G20 valstu samitu. Indija kļūst arī par pievilcīgāku galamērķi starptautiskiem uzņēmumiem, kuri vēlas samazināt savu atkarību no Ķīnas ražotnēm.
Indijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,4 miljardus, kas nozīmē, ka tas jau pārsniedzis kontinentālās Ķīnas iedzīvotāju skaitu par 30 miljoniem cilvēku, teikts ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta paziņojumā.
Laikā no 1971. līdz 1981. gadam Indijas iedzīvotāju skaits katru gadu pieauga vidēji par 2,2%. Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam pieaugums bija samazinājies līdz 1,5% gadā un tagad ir vēl mazāks. Pašreizējais dzimstības līmenis Indijā ir 1,8 dzimušie uz vienu sievieti. Salīdzinājumam – pagājušā gadsimta 60. gados dzimstības līmenis Indijā bija 3,4 dzimušie uz vienu sievieti. Saskaņā ar ANO prognozēm Indijas iedzīvotāju skaits 2064. gadā sasniegs aptuveni 1,7 miljardus cilvēku.
Pašlaik vairāk nekā 40% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 25 gadiem, un saskaņā ar ANO datiem aptuvenais vidējais vecums Indijā šogad ir 28 gadi, kas ir gandrīz par desmit gadiem mazāks par Ķīnas iedzīvotāju vidējo vecumu.
Jauns un izglītots darbaspēks
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2021. gadā Indijas darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars bija vairāk nekā 900 miljoni cilvēku. Tiek paredzēts, ka nākamajā desmitgadē darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars sastādīs vienu miljardu cilvēku. Šis milzīgais un salīdzinoši zemi apmaksātais darbaspēks ir ne tikai gados jauns, bet arī galvenokārt angļu valodu pārzinošs, digitāli izglītots un tam ir ar uzņēmējdarbību saistīta reputācija.
Tas padara Indiju par ļoti pievilcīgu valsti Rietumu uzņēmumiem, kuri vēlas rast alternatīvu Ķīnas teritorijā esošiem ražošanas centriem. Indijā dzīvo liels skaits darbspējas vecumā esošu cilvēku, taču eksperti uzsvēruši, ka valdībai nepieciešams ieguldīt šo cilvēku prasmju attīstībā, lai viņi spētu aizpildīt vakances darbos, kuriem ir augsta pievienotā vērtība.
Eksperti: Indijas valdībai jāiegulda darbspējas vecuma cilvēku prasmju attīstībā
"JuliaHub" programmatūras platformas dibinātājs Virals B. Šahs uzsvēra, ka jaunā Indijas demogrāfiskā realitāte, kurā ir liels daudzums gados jaunu cilvēku, varētu nest dividendes valstij vai kļūt par tās katastrofu: "Tikai tad, ja mēs spēsim viņus apmācīt, sagatavot... jūs zināt, veidot mūsu universitātes, uzlabot mūsu zinātnisko stāvokli pasaules mērogā, mēs faktiski spēsim iekasēt šo demogrāfisko dividendi. Šobrīd nav skaidrs, kādā virzienā mēs ejam, taču šeit ir milzīgs potenciāls."
Savukārt "Indijas Iedzīvotāju fonda" izpilddirektore Pūnama Muttreja atzīmēja, ka valsts valdībai būs jāveic nopietns darbs, lai mazinātu dzīves līmeņa nevienlīdzību starp Indijas dienvidu un ziemeļu reģioniem. Aptuveni 50 no 100 Indijas jaundzimušo piedzimst Indijas ziemeļu reģionā. Indijas ziemeļos pārvaldības, investīciju un izglītības līmenis krasi atšķiras no valsts dienvidu reģioniem, kur līdz ar ekonomisko izaugsmi bija vērojams bērnu dzimstības līmeņa kritums. Indijas ziemeļu reģionos pastāv arī dzimumu nevienlīdzības problēma, līdz ar to tur dzīvojošo sieviešu izglītības līmenis ir salīdzinoši zemāks par vīriešu izglītības līmeni. Šī ir problēma, kuru Indijas valdībai būtu jārisina pēc iespējas ātrāk, uzskata Muttreja.
Viņa skaidroja: "Tātad šeit pastāv ziemeļu-dienvidu dalījums. Un tas, ka dienvidi ir ieguldījuši izglītībā, labākā pārvaldībā un veselības pakalpojumos, nozīmē, ka tie ir guvuši labumu no attīstības un dzimstība ir samazinājusies. Bet ziemeļos, kur neinvestēja izglītībā, īpaši sieviešu izglītībā – kur ir milzīga dzimumu nevienlīdzība, investīcijas ir zemas un pārvaldība nav laba, – viņi diemžēl ir nonākuši situācijā, kad viņiem ir daudz vairāk mazuļu, kurus viņi nevar atļauties aprūpēt. Bet, ja paskatāmies uz Indijas vidējo rādītāju, ģimenes vairs nevēlas vairāk par diviem bērniem. Mācība ir tāda, ka ziemeļos mums ir jāiegulda sieviešu izglītībā, sieviešu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā. Mums ir jāsniedz labāki veselības aprūpes pakalpojumi, iekļaujot tajā skaitā piekļuvi ģimenes plānošanas pakalpojumiem. Tātad nepieciešams ieguldījums cilvēkos."
Viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē
Lai gan Indija joprojām ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, tā virzās uz augšu pasaules ekonomikas līgas tabulās – tās nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) veido 3,5 triljonus dolāru.
Indijas ekonomika ir piektā lielākā un viena no visstraujāk augošajām pasaulē. Pasaules Banka lēš, ka 2023. gadā Indija izaugsmes ziņā apsteigs citas lielākās ekonomikas.
Indijas ekonomikas pieaugums būs 6,6%. Salīdzinājumam – Ķīnas ekonomika pieaugs par 4,3%. Saskaņā ar prognozēm Indijas ekonomika nākamajos 10 gados kļūs par trešo lielāko pasaulē, un tās IKP līdz 2035. gadam varētu sasniegt 10 triljonus ASV dolāru.
Nabadzība aizvien ir realitāte miljoniem indiešu
Tomēr nabadzība joprojām ir ikdienas realitāte miljoniem indiešu, un eksperti uzsver, ka, lai gan valstī ir liels jauniešu skaits, kas ir gatavi un vēlas strādāt, dati liecina, ka valstī nav pietiekami daudz darbavietu.
Saskaņā ar "Indijas ekonomikas uzraudzības centra" (CMIE) datiem valstī 33 miljoni cilvēku ir darba meklējumos.
Nodarbinātība valsts budžeta finansētajos darbos tiek uzskatīta par iespējamo bezdarba problēmas risinājumu.
Valdība ar investīcijām infrastruktūrā cer radīt jaunas darbavietas
Šogad Indijas premjerministrs Narendra Modi nāca klajā ar budžeta projektu 550 miljardu ASV dolāru apmērā, kas paredzēts jaunu darbavietu radīšanai. Vairāk nekā 120 miljardi no valsts budžeta naudas tiek atvēlēti infrastruktūras projektu realizācijai. Infrastruktūras projekti ir ieguvuši īstenošanas prioritāti Indijā. To plānotās izmaksas sastādīs 5 līdz 10 triljonu dolāru. Indijas valdība, piesaistot arī privāto sektoru, ir nolēmusi koncentrēt savu enerģiju un resursus uz tiem cerībā, ka tuvākajā nākotnē šie projekti radīs daudz jaunu darbavietu.
Taču "Šiva Nadara" universitātes dekāns un ekonomikas profesors Radžats Kassurija norādīja, ka kādreizējā Indijas premjera Džavaharlala Neru bezdarba problēmas risinājuma veids ir piemērojams mūsdienu Indijas kontekstā tikai daļēji, liekot uzsvaru uz privātā ekonomikas sektora attīstību un darba tirgus liberalizāciju.
Kassurija skaidroja: "Privātajam sektoram būtu jārada jaunas darbavietas. Ieguvums būtu, ja mēs spētu izmantot šo demogrāfisko dividendi kā dzinējspēku produktīvas nodarbinātības veicināšanai privātajā sektorā. Un tas ir izdarāms, ja mēs spēsim veikt ieguldījumus, kur mēs vēlamies tos veikt, ja spēsim reformēt un liberalizēt tirgu, ko mēs arī vēlamies darīt. Mēs esam reformējuši patēriņa preču tirgu, lielā mērā esam reformējuši kapitāla tirgu. Darba tirgus un zemes tirgus vēl nav liberalizēti politisku un ekonomisku iemeslu dēļ. Bet, ja vien tas viss netiks darīts vienlaikus, jebkuras ekonomikas spēja radīt privāta sektora darbavietas tiks ierobežota."
Lietpratēji: Indijas ekonomikas attīstība var sekmēt Latvijas starptautiskās izglītības potenciāla realizēšanu
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka Indijas valdība, piešķirot finansējumu un iesaistot privāto sektoru infrastruktūras projektu realizācijai, iet pareizo ceļu. Taču paliek atvērts jautājums, vai projekti spēs radīt Indijas valdībai vēlamu darbavietu skaitu.
"Vēl ir jautājums – kā būvēt. Un redzot, kā ķīnieši būvē, kur ir ļoti maz cilvēku iesaistīti modernajā celtniecībā. Tas nav tā, kā agrāk – ar ķerrām veda zemi… jo tur vajadzēja daudz cilvēku. Es apšaubu, vai Indija varēs daudzus cilvēkus iesaistīt, jo modernā tehnoloģija vairs jau neparedz tādas lietas. Varbūt mākslīgi kaut ko tur darīs ar rokām. Ļoti vienkārši. Acīmredzot tur tā politika tiks pārdomāta šādā ziņā. Bet, cik tas ir modernizēti, grūti teikt," sacīja Taivāns.
Aptuveni 6,5 miljoni indiešu studentu katru gadu absolvē Indijas augstskolas. Savukārt Indijas Izglītības ministrijas dati liecina, ka 2022. gadā 750 tūkstoši indiešu studentu studēja ārzemēs. Latvijas oficiālās statistikas portāla dati liecina, ka pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē vairāk nekā 2000 studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā.
Pasaule Bankas prognozētā Indijas ekonomikas attīstība, labklājības līmeņa pieaugums un indiešu jauniešu vēlme iegūt izglītību vai kvalifikāciju ārzemēs varētu sekmēt arī Latvijas starptautiskās izglītības potenciāla realizēšanu,
vienlaikus stiprinot Latvijas un Indijas divpusējās attiecības gan politiski, gan ekonomiski. Uz to sarunā ar Latvijas Radio norādīja Latvijas Universitātes Starptautiskā Indijas studiju institūta direktors Dr. med. Valdis Pīrāgs.
"Tāpat arī šeit vajadzētu uztvert, ka tie jaunieši, protams, saprātīgā daudzumā ja viņi šeit ir, viņi var kalpot kā vidutāji daudzējādi ar šo augošo lielvalsti. Ja mēs viņus labi izglītojam, iemācām latviešu valodu, piemēram, labāk nekā mēs to darām līdz šim, tad viņi noteikti ir kā starpnieki. Es domāju, ka mēs varam un mums vajag izglītot ārzemju studentus, bet panākt, lai viņi būtu mūsu vēstneši savās mītnes zemēs, jo daļa no viņiem arī atgriezīsies. Un, ja arī neatgriezīsies, viņi veidos ekonomiskos kontaktus ar savām mītnes zemēm," sacīja Pīrāgs.
Starptautiskā Indijas studiju institūta direktors arī atzīmēja, ka Indijas politisko aprindu attieksme pret mazām valstīm ir pozitīva un nav atkarīga no to izmēra, bet gan lomas, ko tās uzņemas starptautiskās sadarbības jomās.
