Vajadzība pēc jauniem Eiropas Savienības finanšu noteikumiem kļuva skaidra Covid-19 pandēmijas izskaņā. Lai palīdzētu uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārvarēt šo periodu, daudzas valstis aizņēmās naudu un izmaksāja to dažādas subsīdijās un pabalstos.
Savukārt Eiropas Komisija (EK) uz laiku atcēla ierastās prasības, kas liek ierobežot budžeta deficītu zem 3% un ārējo parādu zem 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tomēr daudziem kļuva skaidrs, ka arī pēc pandēmijas atgriezties pie vecajiem noteikumiem būs diezgan sarežģīti kaut vai tāpēc, ka ārējais parāds ir būtiski palielinājies.
Tāpēc prasība katru gadu to samazināt par vienu divdesmito daļu kļuva pavisam grūti izpildāma.
Latvijā ārējais parāds joprojām ir salīdzinoši zems. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, šogad tas sasniegs 42% no IKP.
Jaunie noteikumi, par kuriem īsi pirms Ziemassvētkiem vienojās ES finanšu ministri, paredz atteikšanos no parāda samazināšanas par vienu divdesmito daļu. Kā vienu no būtiskiem jauninājumiem to pieminēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
"Jaunā sistēma noteikti būs ne tik strikta kā pašreizējā sistēma. To parāda kaut vai atteikšanās no vienas divdesmitās daļas principa. Arī korektīvajā sadaļā mēs virzāmies uz ne tik striktiem nosacījumiem kā pašlaik. Pat ja tiks ieviesti deficīta aizsargpasākumi, pie jebkura no piedāvātajiem variantiem jaunās prasības būs ne tik stingras kā tagad," sacīja Dombrovskis.
Savukārt toreizējā Spānijas vicepremjere Nadja Kalvinjo, kas līdz ar šā gada sākumu kļuva par Eiropas Investīciju bankas prezidenti, decembrī sacīja, ka jaunie fiskālie noteikumi būs reālāk izpildāmi, jo pašreizējos Māstrihtas kritērijus, vismaz attiecībā uz valsts parādu, reti kura valsts ievēro.
"Es nedomāju, ka jaunie noteikumi ir stingrāki vai maigāki, – tie ir labāki. Praksē pašreizējie noteikumi netika pilnībā pielietoti. Tādēļ mēs gribētu reālākus noteikumus, kas atspoguļotu katras valsts pašreizējo situāciju, kas būtu pielāgoti dažādu valstu specifiskām vajadzībām un situācijai, un līdz ar to novestu pie pareizā līdzsvara starp fiskālo un finanšu stabilitāti, kā arī nodrošinātu atbilstošu telpu pretcikliskai ietekmei un aizsargātu nepieciešamās investīcijas un reformas," skaidroja Kalvinjo.
Galvenais jauninājums paredz, ka katrai valstij sadarbībā ar EK tiks izstrādāts savs daudzgadu plāns, kā samazināt parādu, ja tas ir nepieciešams, un nepieļaut pārāk lielu budžeta deficītu.
Tajā pašā laikā tiks ņemta vērā vajadzība saglabāt investīcijas tādās jomās kā aizsardzība, taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, enerģētiskā drošībā un citos būtiskos mērķos.
Tomēr pēc Vācijas un citu tā dēvēto taupīgo valstu valdību uzstājības noteikumos ir ieviesti vairāki Dombrovska pieminētie aizsargpasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti.
"Manuprāt, galvenais, ko mēs mēģinājām panākt diskusijās, kas ilga līdz trijiem rītā, ir, kā atrast pareizo līdzsvaru starp dažādiem skatpunktiem un kā nodrošināt, ka jaunie noteikumi kalpos atbilstošam mērķim ne tikai vienai vai otrai valstij, bet visai Eiropas Savienībai," skaidroja Kalvinjo.
Tomēr daudzi kreisā spārna politiķi uzskata, ka arī jaunie noteikumi nebūs pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu ievērojamas investīcijas, kas turpmākajos gados ir nepieciešamas, lai veiktu kaut vai atteikšanos no fosilā kurināmā un ieviestu citus pasākumus cīņā ar klimata pārmaiņām.
Politiskās sarunas starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par šo noteikumu galīgo versiju sāksies jau šomēnes ar mērķi panākt to apstiprināšanu līdz aprīlim.
