ĪSUMĀ:
- Pērn Eiropā daudzviet nebija pieejams klepus sīrups un arī citas zāles.
- Problēma slēpjas Eiropas valstu solidaritātes trūkumā.
- Eiropas valstīm vajadzētu palielināt autonomiju medikamentu un to sastāvdaļu ražošanas jomā.
- Eiropas Savienībā tiek veidota brīdinājuma sistēma, kas savlaicīgi ziņos par medikamentu trūkumu.
- Farmaceitiskā reforma paredz uzlabot zāļu pieejamību Eiropas valstīs.
Kaut arī joprojām ir vasara, kad cilvēki mazāk slimo ar saaukstēšanos, gripu un citām līdzīgām slimībām, jau pēc pāris mēnešiem laiks kļūs vēsāks. Līdz ar to augs arī pieprasījums pēc tādām zālēm kā klepus sīrups. Pērn daudzviet Eiropā tas ilgstoši nebija pieejams. Aptiekās trūka arī daudz citu zāļu.
Eiropas patērētāju organizācija (BEUC) norāda, ka Francijā oficiāli zināmais medikamentu trūkums starp 2008. un 2018. gadu pieauga 20 reižu.
Zāļu trūkums skāra arī Beļģiju. Tādēļ, gatavojoties rudenim, tās veselības ministrs Franks Vandenbruks mudināja rast praktiskus risinājumus.
"Tā patiešām ir augoša problēma daudzās valstīs. Pacienti, ārsti, farmaceiti nevar atrast nepieciešamās zāles. Pirmkārt, problēma slēpjas solidaritātes trūkumā starp Eiropas valstīm. Tādēļ mēs, Beļģija, kopā ar vēl 22 valstīm esam publicējuši priekšlikumus, kas aicina organizēt praktisku solidaritātes sistēmu starp Eiropas valstīm, lai novērstu medikamentu trūkumu.
Bet ilgtermiņā mums vajadzētu palielināt mūsu autonomiju medikamentu un to sastāvdaļu ražošanas jomā," norādīja Vandenbruks.
To Vandenbruks sacīja piektdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) veselības ministru sanāksmē Laspalmasas pilsētā Kanāriju salās.
Spānija ir viena no valstīm, kas ir noteikusi fiksētu iepirkuma cenu ražotājiem par vairākiem populāriem patentbrīviem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Bet šīs summas bieži vien ir pārāk zemas, lai nosegtu ražošanas paplašināšanas izmaksas. Tādēļ kompānijām vienkārši nav izdevīgi ražot vairāk šādu medikamentu, lai apmierinātu pieprasījumu.
Zāļu trūkumu labi apzinās arī Grieķijas veselības ministra vietnieks Dimitrijs Vartzopuls: "Šī problēma traucē turpināt ārstēšanas kursu un tādēļ būtiski ietekmē kopējo aprūpes kvalitāti.
Tā ir prioritāte katrā valstī, tomēr ilgtspējīgus risinājumus šādām problēmām var rast tikai ES līmenī."
ES veselības komisāre Stella Kirjakidu sacīja, ka viņas paspārnē tiek veidota pirmā ES brīdinājuma sistēma, kas uzraudzīs un savlaicīgi ziņos par iespējamo medikamentu trūkumu. Tāpat tiek radīts arī pirmais ES kritiski svarīgu zāļu saraksts. Tajā minēto medikamentu pieejamību uzraudzīs Eiropas Zāļu aģentūra.
"Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pagājušajā rudenī mēs redzējām, ka vairākās valstīs trūka svarīgu medikamentu, it sevišķi antibiotiku. Medikamenti var turpināt spēlēt savu nozīmīgo lomu tikai tad, ja pacientiem tie ir pieejami," pauda Kirjakidu.
Tomēr pastāv šaubas, vai ar to tiešām pietiks, lai izvairītos vai vismaz mazinātu medikamentu trūkumu nākamajā ziemā. Tādēļ komisāre Kirjakidu cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks apstiprināta pavasarī rosinātā farmaceitiskā reforma: "ES ir spējusi nodrošināt pacientiem drošas zāles. Bet mēs neesam spējuši radīt Eiropas zāļu savienību jeb vienoto medikamentu tirgu,
kurā katrs pilsonis, katrs pacients, lai kur ES viņš dzīvotu, varētu gūt vienādu pieeju sev nepieciešamajām zālēm."
Reforma paredz virkni soļu, lai uzlabotu dažādu zāļu, tostarp pret retām slimībām, pieejamību visās 27 ES valstīs.
Eiropas patērētāju sargi apsveic piedāvātos soļus, bet uzskata, ka zāļu kompānijām būtu jāuzliek par pienākumu veidot medikamentu krājumus, kas būtu noderīgi brīžos, kad ir problēmas ar piegāžu ķēdēm.
