Zviedrijas parlamenta vēlēšanu rezultāti apstiprina labējo spēku uzvaru

Zviedrijā trešdien vakarā kļuvuši zināmi parlamenta vēlēšanu rezultāti, kas apstiprina, ka uzvaru ar nelielu pārsvaru izdevies izcīnīt labējo spēku blokam. Tādējādi Zviedrijā gaidāma valdības maiņa, jo kopš 2014. gada pie varas bija kreisie spēki ar sociāldemokrātiem priekšgalā.

Zviedrijas premjere, sociāldemokrātu līdere Magdalēna Andešsone atzinusi zaudējumu vēlēšanās un paziņojusi par demisiju. Viņa paliks premjeres amatā, līdz tiks izveidota jauna valdība.

Paredzams, ka par nākamo Zviedrijas premjeru kļūs 58 gadus vecais Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas notika svētdien, un pēc tām vēl ilgu laiku balsojuma iznākums nebija skaidrs. Riksdagā ir 349 deputātu vietas, un pirmie rezultāti liecināja, ka divus iespējamos partiju blokus šķir tikai viens mandāts: labējo spēku bloks ieguvis 175 mandātus, bet kreiso spēku blokam ir 174 mandāti.

Lai noskaidrotu vēlēšanu uzvarētāju, bija jāgaida, kamēr tiek saskaitītas arī ārzemēs dzīvojošo Zviedrijas pilsoņu un pa pastu nosūtītās balsis. Vēlētāju aktivitāte bijusi 83,7%, kas ir mazāka nekā pirms četriem gadiem (87,2%).

Trešdien vakarpusē kļuva zināms, ka viens mandāts ir pārgājis pie labējo spēku bloka, tādējādi tam būs 176 deputātu vietas, bet kreiso spēku blokam būs 173 mandāti.

Labējo spēku bloku varētu veidot "Zviedrijas demokrāti" ar 73 vietām parlamentā, Moderātu partija (68), Kristīgo demokrātu partija (19) un Liberālā partija (16).

Savukārt kreiso spēku bloku veido pašlaik valdošie sociāldemokrāti, kas ieguvuši 107 vietas parlamentā, kā arī Kreisā partija (24), Centra partija (24) un Zaļā partija (18).

Vēl atlicis saskaitīt visas balsis aptuveni 20 iecirkņos, bet politikas eksperti spriež, ka tas vairs nemainīs vēlēšanu iznākumu.

"Zviedrijas demokrātu" līderis Džimijs Okesons pavēstījis, ka ir pielikts punkts astoņus gadus ilgajai sociāldemokrātu valdīšanai, kas Zviedriju vedusi nepareizā virzienā. Tagad esot pienācis laiks "likt Zviedrijas intereses pirmajā vietā".

Arī Kristīgo demokrātu līdere Eba Buša pasludinājusi labējo spēku uzvaru; viņa secina, ka Zviedrijas tauta ir nobalsojusi par pārmaiņām.

Līdz šim valdošā Sociāldemokrātu partija šajās vēlēšanās saņēma 30,4% balsu, bet lielākie ieguvēji bija populistiskā "Zviedrijas demokrātu" partija, kas ierindojās otrajā vietā ar 20,6% balsu.

Šī partija, kas jau gadiem ilgi vērsusies pret imigrantu pieplūdumu, priekšvēlēšanu kampaņā galveno uzsvaru lika uz noziedzības apkarošanu.

Par reālāko premjera amata kandidātu gan tiek uzskatīts nevis "Zviedrijas demokrātu" līderis Okesons, bet gan Moderātu partijas līderis Kristersons, jo viņam ir lielākas izredzes izveidot koalīciju.

Vēl gan nav skaidrs, vai citas labējās partijas patiešām būs ar mieru veidot valdību kopā ar "Zviedrijas demokrātiem", kas iepriekš tika uzskatīti par pārāk radikālu politisko spēku.

Piemēram, Liberālās partijas politiķi izteikušies, ka nestrādās vienā valdībā ar "Zviedrijas demokrātiem", jo šis politiskais spēks nav pilnībā norobežojies no savas neonacistiskās un rasistiskās pagātnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti