Pasaules panorāma

Jaunas un traģiskas Krievijas raķešu apšaudes pret Ukrainu

Pasaules panorāma

B. Hodžess: Krima var tikt atbrīvota līdz vasaras beigām

Izmeklētāji apstiprina «Nord stream» cauruļvadu sabotāžu

Zviedrijas izmeklētāji apstiprina «Nord Stream» cauruļvadu sabotāžu

Zviedrijas izmeklētāji apstiprinājuši izmeklēšanas versiju, par ko iepriekš jau runājušas vairākas valstis – septembrī notikušais sprādziens "Nord Stream" gāzes cauruļvados bija iepriekš plānota sabotāža. Aizdomās turamie vēl netiek saukti, taču sabotāžas sarežģītības pakāpe liecina, ka iesaistīta varētu būt kāda valsts ar pietiekamiem resursiem. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš brīdinājis, ka Rietumi varētu izšķirties par militāru atbildi, ja būs apdraudēta alianses kritiskā enerģētikas infrastruktūra. 

Vietā netālu no Dānijai piederošās Bornholmas, kur septembra beigās tika reģistrēta neliela seismiska aktivitāte un vēlāk apstiprināti trīs sprādzieni, pašlaik joprojām patrulē karakuģi. Drošības līmenis paaugstināts ne vien tur, bet arī citviet, kur izvietota NATO valstu kritiski svarīgā enerģētikas infrastruktūra. Pamats bažām ir – kā pašlaik noskaidrojuši Zviedrijas izmeklētāji – "Nord Stream" cauruļvadi tikuši tīši uzspridzināti. Publicēti zem ūdens uzņemti video, kuros redzami bojājumi, kā arī daļas, kas nenāca no pašiem cauruļvadiem.

Zviedrijas Aizsardzības Universitātes pētnieks Hanss Livangs stāstīja: "Mums ir jāpieņem, ka tas bija kaut kas tāds, kas tur tika izvietots. Es domāju, ka ticamākā lieta ir daļa no spridzekļa iekārtas, daļa no tās apvalka. Tā varēja būt plastmasa vai metāla gabals, kas bija daļa no šī spridzekļa."

Oficiālajā Zviedrijas izmeklētāju ziņojumā par iespējamajiem sabotāžas realizētajiem pagaidām nekas vēl nav minēts. Pati izmeklēšana vēl turpinās. Livangs piebilda: "Ķīmiskās pēdas, kas tika atklātas, visticamāk, norādīs, kāda veida spridzeklis tas bija, taču, visticamāk, tas būs kaut kas parasts. Diez vai varēs noskaidrot specifisku laboratoriju vai ražotāju, drīzāk tikai spridzekļa veidu."

Paralēli jau tiek izteikti minējumi, ka sprāgstvielas varēja izveidot kādas valsts specdienestu ūdenslīdēji, kas tur nonākuši ar zemūdenes palīdzību. Šāds scenārijs būtiski ierobežo to valstu skaitu, kam reāli būtu pieejamas iespējas realizēt šādu operāciju. 

Rietumvalstīs aizdomās tur Krieviju – sprādzieni notika brīdī, kad jau faktiski bija skaidrs, ka Eiropa darīs visu, lai pēc iespējas ātrāk samazinātu gāzes piegādes un līdz ar to enerģētisko atkarību no Krievijas. Par to jau bija paziņojusi arī galvenā ieguvēja no "Nord Stream" gāzes tranzīta līdz šim – Vācija. Berlīne gan aicina nesteigties ar secinājumu izdarīšanu, kamēr izmeklētāji nav noskaidrojuši visus notikušā apstākļus.

Vācijas valdības runasvīrs Stefens Hebestraits norādīja: "Mēs esam runājuši par sprādzieniem kā sabotāžas aktu jau no paša sākuma. Es domāju, ka tas arī ir tas, ko Zviedrijas izmeklēšana ir apstiprinājusi. Tomēr nevaru teikt neko vairāk, jo man nav citas informācijas kā vien tā, kas jau tika citēta – ka tikušas atrastas sprāgstvielu pēdas. Taču man nav nekādas informācijas par iespējamiem šīs sabotāžas izpildītājiem."

Tiek uzskatīts, ka Krievijai varētu būt pieejama lielākā spiegošanas zemūdeņu flote pasaulē, kas iepriekš jau samērā regulāri sarūpējusi spiegošanas incidentus Baltijas jūrā. Ir skaidrs, ka tā spētu tehniski realizēt arī šādu sabotāžas operāciju.  

Tikmēr pati Krievija jebkādu saistību ar notikušo noliedz un gluži pretēji – vaino Rietumus, sākotnēji minot ASV, bet vēlāk jau specifiskāk piesaucot Lielbritānijas jūras spēkus.

"Fakts, ka dati apstiprina sabotāžu vai teroraktu, to var saukt kā grib, jau sāk ienākt, vēlreiz apstiprina to informāciju, kas Krievijas pusei jau ir pieejama. Ir svarīgi neapstāties un atklāt, kurš stāv aiz šiem sprādzieniem," sacīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Neatkarīgi no tā, vai tiks pierādīta Krievijas vai kādas citas valsts iesaiste sprādzienu organizēšanā, viens jau tagad ir skaidrs – notikušais izgaismojis NATO dalībvalstu kritiskās infrastruktūras potenciālo ievainojamību ar šādu hibrīdoperāciju palīdzību. 

Eiropas ūdeņi slēpj plašu cauruļvadu tīklu, kas savieno valstis un caurvij to teritoriālos ūdeņus. Nesenā enerģētikai veltītā konferencē Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins mīklaini izteicās, ka enerģijas infrastruktūra esot apdraudēta "jebkur un it visur", turklāt par to runājot laikā, kad viņa spēki aktīvi bombardē tieši šo infrastruktūru Ukrainā. 

No otras puses, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka jebkāds uzbrukums NATO valstu infrastruktūrai varētu izraisīt militāru pretreakciju.  

KONTEKSTS:

27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzes vada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža.

"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti