Zviedrijai, kas nobalsoja pret pievienošanos eirozonai, tradicionāli bijušas atturīgākas attiecības ar Briseli nekā citām dalībvalstīm. Tas liek domāt, ka Zviedrija izpildīs savus pienākumus, ko uzliek prezidentūra, bet nebūs pārāk dedzīga.
Prezidējošā valsts var palīdzēt veidot bloka dienaskārtību, taču tiek sagaidīts, ka tā būs arī neitrāla starpniece, kas palīdz panākt sarežģītus kompromisus, bez kuriem Eiropas Savienības darbība nav iedomājama.
Karš Ukrainā, tirdzniecība, klimata pārmaiņas un Eiropas Savienības pamatvērtību aizsargāšana ir tēmas, ko Zviedrija izvirzījusi par savas prezidentūras prioritātēm. Zviedrijas prezidentūras plāniem būtiska var izrādīties arī tās iekšpolitika. Lai gan ''Zviedrijas demokrāti'' atteikušies no aicinājumiem Zviedrijai izstāties no Eiropas Savienības, partijas stingrā nostāja daudzās svarīgās jomās, piemēram, attiecībā uz migrāciju, var izraisīt domstarpības Zviedrijā un ierobežot manevra iespējas.
