"Kāpēc šodien šis vēlēšanu iecirknis ir ciet, es esmu ļoti dusmīga par to!" saka pie kādas bibliotēkas ieejas sastapta pensionāre. Vēl sestdien šeit tiešām bija iespējams nobalsot priekšlaicīgi. Kundze ir neizpratnē un saka - vēlēšanu dienā visām bibiotēkām jābūt atvērtām.
Balsot viņa tomēr grib, tāpēc dodas tālāk balsošanas vietas meklējumos. Tomēr lielākajai daļai zviedru nav problēmu atrast savu vēlēšanu iecirkni. Tādu ir vairāk nekā 5000 visā valstī - uz katriem 2000 pilsoņu vismaz viens.
Pie vēlēšanu iecirkņa Tūrildas ģimnāzijā sastaptā Linda un viņas mazā meitiņa nav vienīgā, kura šeit atnākusi kopā ar jauno paaudzi, telpās ir ļauts brīvi iebraukt ar bērnu ratiņiem. Linda ir skolotāja, viņasprāt, šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām.
"Šoreiz izvēle bija grūtāka, jo, manuprāt, politiskās partijas ir ļoti līdzīgas savos uzskatos par pamatjautājumiem. Diemžēl netika pietiekami daudz diskutēts par ideoloģiju. Taču es uzskatu, ka vienalga ir svarīgi balsot," saka Linda.
Šodien vienlaicīgi ar Riksdāga vēlēšanām notiek pašvaldību vēlēšanas. Nereti cilvēki balso par dažādām partijām. Tā dara arī Ieva Valaine, kādreizējā Zviedrijas Radio latviešu redakcijas darbiniece. Ieva ir arī Zviedrijas pilsone, šīs ir viņas pirmās Riksdāga vēlēšanas.
Aira Miķelsone, Stokholmas latviešu skolas valdes priekšsēdētāja, nav pilsone, taču viņa balso pašvaldību vēlēšanās. Airu Zviedrijā pārsteidz politiķu aktivitāte, tiešā veidā uzrunājot vēlētājus.
Daudzi vēlētāji piekrīt, ka atšķirības, it īpaši starp divām spēcīgākajām partijām - Moderātiem un Sociāldemokrātiem, tiešā ir mazas. Taču šoreiz kā īpaši traucējošs elements sabiedrības vairākuma uzskatā ir partija Zviedrijas demokrāti. Šī partija var kļūt par trešo lielāko un traucēt izveidot valdību, jo ar Zviedrijas Demokrātiem neviens nevēlas sadarboties.
Laikraksta "Dagens ETC" galvenais redaktors Andreass Gustavsons stāsta: "Mēs zinām, ka Riksdāgā būs spēcīga rasistiska partija - Zviedrijas Demokrāti. Viņi Riskdāgā ir balsojuši kopā ar labējām partijām deviņos no desmit gadījumiem. Tāpēc, ja sarkanzaļo bloks neiegūs 50 procentus balsu, mūs pēc šīm vēlēšanām sagaida parlamentārisks haoss."
Iespējams, tieši šādas prognozes kombinācijā ar rasisma nosodīšanu palielinās balsotāju skaitu. Priekšlaicīgi ir nobalsojuši jau krietni vairāk par miljonu zviedru.
Pie vēlēšanu iecirkņa sastaptais pazīstamais diplomāts un politiķis, kurš bijis ministrs Ulofa Palmes valdībā, Pjērs Šori saka - vismaz šobrīd nevajag dramatizēt situāciju.
"Es drīzāk domāju, ka sarkanzaļā bloka valdība, ja tāda izveidosies, drīzāk veiks pārrunas ar Liberālo vai Centra partiju no vecās valdības, nevis aicinās Zviedrijas Demokrātus. Neviens vispār negrib Zviedrijas Demokrātus aicināt uz sadarbību, jo viņu saknes ir meklējamas nacismā un rasismā," norāda Pjērs Šori.
Latvijai un citām Baltijas valstīm nevajagot satraukties, teic Šori. Pie jebkuras valdības mēs varam rēķināties ar atbalstu un solidaritāti.
