Zviedrijas valdības veidošanas sarunas pēc 9.septembrī piedzīvotajām vēlēšanām, kurās nevienam no tradicionālajiem blokiem neizdevās nodrošināt vairākumu, nonākušas strupceļā. Valdības veidošanā neveiksmi cietis gan līdz šim opozīcijā esošo Moderātu līderis Ulfs Kristersons, gan līdzšinējais premjers Stefans Levēns.
"Sarunas ar citu partiju līderiem bijušas atklātas, konstruktīvas. Mēs esam labāk sapratuši viens otra pozīcijas.
Taču es neesmu spējīgs izveidot valdību, kuru atbalstīs parlaments. Tāpēc tagad jāmēģina citas alternatīvas, lai process neapstājas," sacīja premjera amata izpildītājs Stefans Levēns.
Levēns, kurš parlamentā neizturēja uzticības balsojumu, aizvien pilda premjera amata pienākumus pagaidu valdībā. Tā vietā, lai uzticētu sarunas vēl kādam trešajam līderim, lielāku lomu tagad uzņemsies pats parlamenta spīkers Andreass Norlens. Vietējo mediju ziņās par iespējamo premjera kandidātu izskanējis arī Centra partijas līderes vārds.
"Mums ir jārunā ar tām sešām partijām, kas ir starp ekstrēmistiem – ''Zviedrijas demokrātiem'' un Kreiso partiju.
Pārējām sešām partijām ir 75% vēlētāju balsis. Un tā būtu nestandarta situācija, ja nespētu starp šīm partijām atrast risinājumu," teica Zviedrijas Centra partijas līdere Annija Lufa.
Galēji kreisie un labējie ''Zviedrijas demokrāti'' valdības veidošanas sarunās pagaidām nepiedalās, jo neviena partija nav piedāvājusi iet ar viņiem valdībā. Tomēr Norlens ar viņiem saglabās kontaktu, jo viņu balsis nākamajā parlamentā var būt izšķirīgas.
Lai izveidotu jauno valdību, parlamenta vairākumam nav obligāti tā jāatbalsta, tomēr, ja vairākums balso pret, valdību izveidot nevarēs. Un, ja tā, trīs mēnešu laikā gaidāmas jaunas vēlēšanas. Tas Zviedrijas vēsturē vēl nav piedzīvots, jo parlaments vienmēr atbalstījis pirmo piedāvājumu. Tomēr šī ir pirmā reize, kad Zviedrija tik ilgi nespēj izveidot valdību.
KONTEKSTS:
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju savienība saņēma līdzīgu balsu skaitu un līdzīgu mandātu skaitu. Tāpēc eksperti norādīja, ka sarunas par jaunās valdības veidošanu būs ļoti sarežģītas, un netiek izslēgta pat ārkārtas vēlēšanu iespēja.
