Pasaules panorāma

Ž.K.Junkers: ES jākļūst stiprākai, globālai un vienotākai

Pasaules panorāma

ASV konvervatīvie piesaka Nike boikotu

Zviedrija pēc vēlēšanām - politiskais strupceļš?

SPECIĀLI no Stokholmas: Zviedrija pēc vēlēšanām – politiskais strupceļš?

Galēji labējo spēku panākumi un neizšķirts tradicionālo politisko bloku cīņā – tāds ir Zviedrijas parlamenta vēlēšanu rezultāts, kas sola ļoti sarežģītas sarunas par valdības izveidi.

Vairāki analītiķi šīs Zviedrijas parlamenta vēlēšanas sauca par pārbaudi pie varas esošajiem centriski kreisajiem sociāldemokrātiem. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka partija pārbaudi ir izturējusi, tomēr ne ar spīdošiem panākumiem. Tā zaudējusi vairākas vietas parlamentā uz galēji labējo Zviedrijas demokrātu rēķina. Un šobrīd nevienam no tradicionālajiem blokiem nav vairākuma, tāpēc tagad šajā ēkā gaidāma cīņa par koalīcijas izveidi.

Liberālās Stokholmas ielās sastaptie cilvēki par vēlēšanu rezultātu runā nelabprāt, bet tie, kas aicinājumam atsaucas, par Zviedrijas demokrātu panākumiem nepriecājas un ir bažīgi par valdības izveides procesu.

"Domāju, ka mums būs jāgaida kāds pusgads [līdz valdībai]...

Man nepatīk Zviedrijas demokrāti, jo viņi grib izraidīt visus iebraucējus. Un mums viņi ir vajadzīgi darba tirgum - 20 tūkstoši vajadzīgi katru gadu," saka Stokholmas ielās sastaptais Šerloke.

"Es jūtos ļoti skumji un vīlusies, ka tik daudzi balsoja par Zviedrijas demokrātiem," atzīst Džala. Jautāta, kāpēc šis politiskais spēks ir tik populārs, viņa lēš: "Cilvēki jūtas vīlušies, iespējams. Politiķi viņos neklausās. Pārējām partijām vairāk jāklausās cilvēkos."

"Tas nebija pārsteigums, bet tas nenozīmē, ka rezultāts mums patīk. [..] Tradicionālās partijas vairs nespēj pievērst cilvēku uzmanību. Iespējams, tādēļ, ka politiķi par risinājumiem runā sarežģītā un abstraktā valodā, kamēr Zviedrijas demokrāti visu pasniedz vienkāršā veidā," spriež Karena.

Abi tradicionālie bloki – valdošais (sociāldemokrāti, "zaļie" un Kreisā partija) un opozīcijas (konservatīvā Moderātu partija, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi) – guva neizšķirtu rezultātu jeb attiecīgi 40,6% un 40,3%. Ja vien bloki nesadarbojas savā starpā, bez Zviedrijas demokrātu balsīm valdība nesanāk. Bet, ja valdības veidošanas procesā neizdodas rast kompromisu, netiek izslēgtas arī jaunas vēlēšanas.

Labējie Itālijā, Francijā un Austrijā jau apsveikuši Zviedrijas kolēģus ar panākumiem un norāda – ja pat liberālajā Zviedrijā labējie gūst panākumus, tad tas liecina par nozīmīgām izmaiņām sabiedrības uzskatos. Un, līdzīgi kā citur Eiropā, arī Zviedrijā labējo panākumi ir, galvenokārt pateicoties viņu stingrajai nostājai pret imigrāciju.

Zviedrijas demokrāti guvuši atsaucību liberālajai valstij netipiskam piedāvājumam – pieņemt tikai imigrantus no Skandināvijas, pieprasīt viņiem iziet kultūras un valodas testu un būtiski samazināt imigrantu uzņemšanas un integrācijas izmaksas.

Un, pat neuzvarot vēlēšanās, viņi satricinājuši līdzšinējo politisko sistēmu. Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns atzinis – rezultāti liecina par tradicionālo bloku politikas nāvi.

Saistītie raksti
1 komentārs
Anonīms lietotājs 3161
Kāpēc patriotiskas organizācijas tiek dēvētas par galēji labējām? Piemēram, sava darba tirgus aizsardzība jau ir kreisa, nevis labēja politika.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti