Žurnāliste norāda, ka cilvēki, kas piedalās demonstrācijās, netic, ka otrdien viss atrisināsies. Tiesa, viņi cer, ka otrdien varētu doties mājās.
Tomēr kopumā opozīcija demisiju neuztver kā uzvaru – viņi joprojām prasa konstitucionālas reformas, kas nozīmē prasību, ka prezidenta vēlēšanām jābūt jau šogad un ir jāatbrīvo sagūstītie demonstranti.
Tikmēr politologs Andris Sprūds norāda, ka
patlaban nav skaidrs, kurš šajā situācijā ir uzvarētājs – pozīcija vai opozīcija. No vienas puses, Ukrainas pozīcija, atkāpjoties Azarovam un piedāvājot atcelt pulcēšanās brīvības ierobežojumus, ir zaudējusi savas pozīcijas, no otras puses, Ukrainas opozīcijai pārņemt varu pašreiz ekonomiski un politiski smagajā situācijā arī nav medusmaize.
Viņš norādīja, ka, opozīcijai uzņemoties valsts vadību, tā var ciest ļoti smagus zaudējumus nākamajās vēlēšanās.
Politologs paredzēja, ka ārkārtas Ukrainas prezidenta vēlēšanu gan nebūs. Gan Sprūds, gan otrs politologs Jānis Kapustāns, kas piedalījās „Krustpunktu” diskusijā, pauda, ka Janukovičs ir pieredzējis un viltīgs politiķis, kurš centīsies saprast, kā viņam pašam saglabāt savu politisko ietekmi.
Sprūds gan atzīmēja, ka nav piepildījušies visļaunākie scenāriji. Proti, valstī nav ieviests ārkārtas stāvoklis un vēl jo vairāk – nav izcēlies pilsoņu karš. Šajā ziņā abi politologi gan norādīja, ka diez vai „ukrainis šautu uz ukraini”, jo Ukrainas politiskā un sociālā kultūra paredz citu risinājumu, kas būtu balstīts uz kompromisu.
Sprūds piebilda, ka, visticamāk, līdz nākamajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām Ukrainā būs „solidaritātes valdība”, taču kopumā laiks līdz šīm vēlēšanām būs nemierīgs.
Ziņots, ka otrdien par atkāpšanos pavēstīja Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs. Janukovičs gan uz to vēl nav reaģējis.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja pagājušajā nedēļā, jo parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.
