Sākotnēji tika plānots, ka otrdien sasauktajā Ukrainas parlamenta ārkārtas sēdē viens no izskatāmajiem jautājumiem būs uzticības izteikšana premjerministra Nikolaja Azarova valdībai. Taču premjers notikumus apsteidza, paziņojot par atkāpšanos pats.
Savā oficiālajā paziņojumā Azarovs savu lēmumu demisionēt pamatojis ar nepieciešamību veicināt politisko dialogu valstī.
„Es pieņēmu šo lēmumu tāpēc, ka es gribēju nodrošināt iespēju visiem mūsu politiskajiem spēkiem nonākt pie vienprātības, panākt kompromisu un izbeigt pašreizējo krīzi. Gan mans lēmums, gan šodien parlamentā pieņemtie lēmumi rada pietiekami labus apstākļus kompromisa panākšanai. Man galvenais ir mūsu valsts vienotība un tās spējas veiksmīgi attīstīties. Ambīcijas ir otršķirīgas. Es godīgi varu skatīties mūsu pilsoņiem acīs. Globālās krīzes laikā mūsu valsts ir spējusi tikt galā ar daudzām problēmām, kas stāvējušas tās ceļā,” uzruna parlamentam pauda Azarovs.
Lai arī sākotnēji izskanēja apgalvojumi par to, ka premjerministra demisionēšana vēl nenozīmē arī visas valdības krišanu, tad tagad šādas šaubas ir izkliedētas - valsts prezidenta mājas lapā ir skaidri norādīts - pēc premjerministra demisijas parakstīšanas tiek pieņemta arī visas valdības atkāpšanās. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča rīkojumu, premjerministra pienākumus līdz jaunās valdības apstiprināšanai tagad pildīs līdzšinējais vicepremjers Sergejs Arbuzovs. Savukārt pats Nikolajs Azarovs būšot tikai Reģionu Partijas vadītājs.
Tikmēr Ukrainas Augstākajā Radā notika balsojumi arī par pretrunīgi vērtētajiem 16. janvāra likumiem, daļu no kuriem sarunās ar politiskās opozīcijas līderiem bija piekritis atcelt arī prezidents Janukovičs. 361 deputātam balsojot par un diviem pret, skandalozo likumu pakete tika atcelta. Saskaņā atceltajiem likumu grozījumiem par sabiedrisku ēku blokādi varēja tikt piespriests cietumsods līdz pieciem gadiem. Protestu dalībniekiem, kas uzvilkuši maskas vai ķiveres, draudēja naudassods vai administratīvs arests.
Otrdien bija plānots spriest arī par amnestijas likuma pieņemšanu. Iepriekš Viktors Janukovičs bija paziņojis, ka amnestiju izsludinās tikai gadījumā, ja visi protestētāji atbrīvos ieņemtās administratīvās ēkas, kā arī atbrīvos ceļus.
Visas dienas laikā politiķiem parlamentā nav izdevies panākt šajā jautājumā vienošanos un sēde par šo jautājumu atlikta uz trešdienu. Viens no Eiromaidana komandantiem, tautas deputāts no partijas Batkivščina Andrejs Porubijs gan paziņojis, ka protestētāji atbrīvos ieņemtās valsts iestādes tikai tad, kad vara izrādīs piekāpšanos.
Ukrainas politiskās dzīves komentētāji norāda, ka pašlaik faktiski jautājumi par krīzes atrisināšanu valstī atkal ir nonākuši parlamentā. Ielās ir iestājies pamiers un protestētāji gaida, kāds tieši būs politiķu turpmākais lēmums. Otrdien vakarā Kijevas centrā pulcēsies izveidotā Tautas Rada, lai spriestu par savu turpmāko rīcību.
Sabiedrībā satraukums joprojām ir ļoti augsts, kaut vai tā iemesla dēļ, ka otrdien stājas spēkā iekšlietu ministra Vitālija Zaharčenko parakstītais rīkojums, kas ļauj specvienībām izmantot spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus pret pilsoņiem. Vienlaicīgi arī joprojām nav skaidrības par iespējamo ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Ukrainas aizsardzības ministrija sākusi izmeklēt informāciju par steidzamu telegrammu, kurā rosināts rīkot ārkārtas virsnieku sapulces, lai gatavotos valsts prezidenta Viktora Janukoviča paziņojumam par nepieciešamību ieviest valstī ārkārtas stāvokli. Informāciju par šādu telegrammu iepriekš bija izplatījis nacionālās pretošanās štābs, taču pati ministrija par to neko nezinot.
Situācija Ukrainā otrdien bija arī viens no centrālajiem jautājumiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītē Briselē. Tur noticis Eiropas Savienības un Krievijas samits.
Ikgadējā sanāksme šoreiz notikusi īpaši saspīlētā gaisotnē. Par to, daudzuprāt, liecina līdz minimumam sašaurinātā sanāksmes darba kārtība, kā arī fakts, ka no tikšanās izvairījušās vairākas augstas Eiropas Savienības amatpersonas.
Krievija pēdējās dienās asi kritizējusi Eiropas Savienību par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās un protestu uzkurināšanu. Savukārt Briseles amatpersonas izteikušās, ka Kremlis izmantojis ekonomisko spiedienu, lai panāktu sev labvēlīgu līgumu parakstīšanu, kas var apdraudēt Ukrainas suverenitāti. Abu pušu attiecības arī pabojājusi Eiropas Savienībās sāktā izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu “Gazprom” saistībā ar ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums. Pēc gandrīz divu mēnešu protestiem, janvāra vidū parlaments pieņēma likumus, kas būtiski ierobežoja pulcēšanas brīvību un faktiski pasludināja protestētājus par noziedzniekiem.
Pēc šo likumu pieņemšanas protesti uzvirmoja ar jaunu spēku, Kijevas ielās parādījās aizvien vairāk barikāžu, izcēlās vardarbīgas sadursmes ar miliciju, opozīcijas atbalstītāji sagrābuši vairākas administratīvās ēkas, protesti pārņēma arī citus Ukrainas reģionus. Galvenā mītiņotāju prasība bija valdības un prezidenta atkāpšanās un ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes, otrdien, 28.janvārī no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs. Opozīcijas partijas „Batkivščina” parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks noraidījis Viktora Janukoviča piedāvājumu uzņemties valdības vadītāja amatu, arī partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko ir atteicies jaunajā valdībā pildīt vicepremjera pienākumus, līdz ar to šobrīd Ukrainas valdības liktenis nav skaidrs.
