Panorāma

Malka bez čeka – joprojām populārākais energoatbalsta veids

Panorāma

Panorāma

Ziemeļvalstis: Jāpalīdz ne tikai Ukrainai, bet arī Moldovai

Ziemeļvalstis: Šoziem jāpalīdz ne tikai Ukrainai, bet arī Moldovai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Otrdien Helsinkos notika ikgadējā ziemeļvalstu politiķu sanāksme. Šogad tā bija neparasta, jo astoņi kara mēneši Ukrainā gandrīz līdz nepazīšanai mainījuši arī ziemeļvalstu ārpolitiku.

Vēl pirms nepilna gada Somija un Zviedrija bija neitrālas valstis, tagad abas gandrīz jau kļuvušas par NATO dalībvalstīm.

Līdztekus bažām par pašu drošību svarīgs ir arī stingrs un nelokāms atbalsts Ukrainai. Atbalsts gan ar finansējumu, gan humāno un medicīnisko palīdzību, gan arī militārā aprīkojuma sūtīšanu, ko iepriekš ziemeļvalstīm nebija pieņemts darīt. Turklāt, turpinoties Krievijas triecieniem, Ukrainā arvien pieaug energoapgādes problēmas, kuru risināšanā arī jāiesaistās.

Somijas premjere Sanna Marina atzina, ka sanāksmes dalībnieki ļoti norūpējušies par kara radītajām sekām.

"Mēs apspriedām pašreizējo situāciju, it īpaši enerģētikas jomā. Situācija, kas, tuvojoties ziemai, ir Ukrainā un arī Moldovā, attiecībā uz enerģiju ir ļoti satraucoša. Un mums ir jānodrošinās arī, ka tiek uzturēta visa kritiskā infrastruktūra," teica Marina.

"Lai cilvēkiem arvien vēl būtu normāla dzīve Ukrainā, cik nu normāla tā var būt pašreizējos apstākļos. Mēs esam ļoti norūpējušies par situāciju Ukrainā un raugāmies, ko mēs varētu vēl vairāk darīt, lai palīdzētu Ukrainai un Moldovai."

Norvēģijas premjers Jūnass Gārs Stēre uzsvēra, ka nepieciešams palīdzēt arī Ukrainas kaimiņvalstij Moldovai, kas ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.

"Moldova – maza valsts ar ierobežotiem resursiem – nolikta zem milzīga Krievijas spiediena, un viņiem ārkārtīgi vajag nodrošināt gāzes piegādi, pēc tam kad Krievija to atslēdza. Mums vajadzētu mēģināt atrast risinājumu, kā viņus atbalstīt."

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira uzsvēra, ka ziemeļvalstu atbalsts Ukrainai saglabājas stingrs un nelokāms.

"Mēs esam redzējuši, ka šim karam ir patiešām milzīga ietekme uz visām mūsu sarunām un debatēm. Un acīmredzami gaidāmā Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO nesīs izmaiņas arī ziemeļvalstu sadarbībā un padarīs to vēl tikai ciešāku attiecībā uz drošību."

Zviedrijas jaunais premjers Ulfs Kristersons teica: "Pirmkārt, mēs esam ļoti pateicīgi par atbalstu, ko esam saņēmuši no mūsu ziemeļu kaimiņiem NATO dalībvalsts statusa iegūšanas procesā. Ratifikācijas ātrums un drošības garantijas ir ļoti, ļoti novērtētas un vērtīgas mums Zviedrijā.

Otrkārt, tikai pasvītrošu, ka, visām ziemeļvalstīm esot alianses sastāvā, tas noteikti būs ieguldījums Ziemeļeiropas drošībā."

Lai pabeigtu Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, jāsagaida, kad šo lēmumu ratificēs visas 30 esošās dalībvalstis. Pagaidām to vēl nav izdarījušas Ungārija un Turcija. Somijas premjere Marina pauda cerību, ka ratifikācija varētu notikt jau ļoti drīz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti