Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Mikolajivā. Viņš tikās ar Mikolajivas apgabala administrācijas vadītāju Vitāliju Kimu un citām amatpersonām. Prezidents devās arī pie pilsētas aizstāvjiem, kuriem pasniedza apbalvojumus par varonību kara laukā. Zelenskis teica emocionālu runu karavīriem.
„Vēlos pateikties katram un visiem par kalpošanu valstij! Par to, ka aizstāvat mūsu valsti, katru no mums, mūsu ģimenes un mūsu suverenitāti. Gribu novēlēt jums visu to labāko. Sargiet Ukrainu – vienīgo, kas mums ir. Un sargiet sevi – tikai jūs to varat,” sacīja Zelenskis.
Tikmēr Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Vismaz divi cilvēki ievainoti raķešu uzbrukumā dzīvojamajam rajonam Krivijrihā, paziņojis pilsētas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls. Triecienā nopostītas divas dzīvojamās mājas. Savukārt valsts otrajā pilsētā Harkivā raķete trāpījusi rūpnieciskajā rajonā. Poltavas apgabalā noticis raķešu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai un citiem infrastruktūras objektiem. Savukārt virs Odesas apgabala notriektas divas spārnotās raķetes, kas esot izšautas no Krievijas okupētās Krimas pussalas.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas armija frontē galveno uzmanību koncentrē uzbrukumiem Donbasā Severodoneckas, Bahmutas un Slovjanskas virzienos. Severodoneckā turpinās smagas ielu kaujas. Iebrucēji ir mēģinājuši uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām ārpus pilsētas, taču nesekmīgi.
Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs apgalvo, ka Severodoneckai kaimiņos esošo Lisičanskas pilsētu pilnībā kontrolē Ukrainas bruņotie spēki, taču karadarbības rezultātā tur ir sagrauta kritiskā infrastruktūra, tāpēc nav pieejama gāze un krāna ūdens.
Krievijas spēki ik dienu ar artilēju, reaktīvajiem lādiņiem un aviācijas bumbām apšaudot Lisičansku, taču ne tik intensīvi un spēcīgi kā Severodonecku. Taču tāpat pilsētai nodarītie postījumi esot katastrofāli. Neraugoties uz to, no Lisičanska joprojām varot izbraukt un arī piegādāt humānās palīdzības kravas.
Amerikāņu militārā domnīca „Kara izpētes institūts” ziņo, ka Ukrainas armija, visticamāk, veiks pretuzbrukumu uz ziemeļrietumiem no Izjumas, lai novirzītu Krievijas spēku uzmanību no ofensīvas operācijām Slovjanskas virzienā.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs noliedzis šonedēļ izskanējušo informāciju, ka valsts bruņotie spēki ik dienu frontē zaudē ap 500 karavīru. Danilovs norādīja, ka to apgalvojot amatpersonas, kurām nav pieejama šāda veida informācija.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī karadarbībā nogalināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits ir pārsniedzis 4500, paziņojis ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs. Savukārt Ukrainas Ģenerālprokuratūra ziņo, ka Krievijas uzsāktajā karā ir nogalināti vismaz 323 bērni, bet ievainojumus ir guvuši vairāk nekā 583.
ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā 7,5 miljoni cilvēku. No tiem vairāk nekā 4 miljoni devušies uz Poliju.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš šonedēļ apmeklēja Ukrainu, paziņojis, ka Berlīne turpinās sniegt finansiālo un militāro atbalstu kara plosītajai valstij. Savukārt Vācijas Federālā policija paziņojusi, ka izmeklē simtiem iespējamo kara noziegumus, kurus Ukrainā ir pastrādājusi Krievijas armija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
