Svētdien, 4.septembrī, notikušo balsojumu uzskatīja par pārbaudi Merkeles pretrunīgi vērtētajai imigrācijas politikai pirms nākamgad gaidāmajām Vācijas federālā parlamenta vēlēšanām.
Amatpersonas viņas vadītajos kristīgajos demokrātos atzinušas, ka partijas sliktais rezultāts saistāms ar neapmierinātību sabiedrībā par Merkeles politiku.
Vācijas ziemeļu pavalsts Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionālā parlamenta vēlēšanās atkal uzvarēja sociāldemokrātu partija ar 30% balsu. Bet otro vietu ar 21% ieguva pret imigrāciju noskaņotā partija „Alternatīva Vācijai,” kas uz trešo vietu nostūma Merkeles kristīgos demokrātus. Viņas vadītā partija ieguva vien 19% balsu, kas tai ir visu laiku sliktākais rezultāts šajā Vācijas austrumu pavalstī.
Tas nozīmē, ka pret imigrāciju noskaņotā „Alternatīva Vācijai” pirmo reizi iekļūs šīs pavalsts reģionālajā parlamentā. Jau pirms tam tai bija izdevies iekļūt astoņos no kopumā 16 Vācijas pavalstu parlamentiem. Tiesa, visos tā atrodas opozīcijā. Tomēr tiek gaidīts, ka šai partijai izdosies iekļūt arī Bundestāgā, kad Vācijas federālā parlamenta vēlēšanas notiks 2017.gada rudenī.
Rezultāts Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionālajās vēlēšanās nozīmē, ka sociāldemokrāti un kristīgie demokrāti par spīti tam, ka atbalsts samazinājies, varēs atkal izveidot koalīciju vēl vienam piecu gadu termiņam šajā pavalstī.
Tomēr balsojuma rezultāts ir slikts priekšvēstnesis kanclerei Merkelei, jo vēlēšanas tika vērtētas kā vēl viena pārbaude viņas nostādnēm migrācijas krīzes laikā, kuru iezīmē Merkeles atvērto durvju politika patvēruma meklētājiem. Īpaši sāpīgs rezultāts kanclerei ir arī tāpēc, ka šajā Austrumvācijas pavalstī atrodas pašas Merkeles vēlēšanu apgabals.
Labējās partijas „Alternatīva Vācija” līdere Frauke Petrī paziņoja, ka viņas politiskā spēkā panākumi ir kancleres „katastrofālās migrācijas politikas” rezultāts. "Merkele ir zaudējusi kontroli. Viņa domā, ka šeit var ierasties jebkurš un sākt darīt visu, ko vēlas. Viņa to vairs nekontrolē"," sacīja partijas "Alternatīva Vācijai" pārstāve Beatriksa fon Storča.
"Šis rezultāts ir brīdinājums valdībai. Kāpēc viņi turpina ielaist ārvalstniekus mūsu valstī? Mums viņu jau tagad ir pietiekami, mums nevajag vēl vairāk," piezīmē partijas “Alternatīva Vācijai” atbalstītāja Elizabete.
Arī Merkeles vadīto kristīgo demokrātu partijas ģenerālsekretārs Peters Taubers atzina, ka zaudējums ir „rūgts”, un tas saistīts ar „neapmierinātību un protestu” sabiedrībā par kancleres lēmumu Vācijas robežas turēt atvērtas bēgļiem.
Aptaujas liecina, ka atbalsts Merkelei ir krities kopš diviem uzbrukumiem jūlijā, ko pastrādāja patvēruma meklētāji un par kuriem atbildību uzņēmās džihādistu grupējums „Daīš”.
Pati Merkele vēl nav paziņojusi, vai nākamā gada Budestāga vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu – ceturto termiņu kancleres amatā.
Mēģinot uzlabot savu tēlu saistībā ar migrācijas krīzes jautājumu risināšanu, kristīgie demokrāti ieviesuši vairākus pasākumus, lai mazinātu bēgļu pieplūdumu un integrētu 1,1 miljonu cilvēku pagājušajā gadā valstī nonākušo patvēruma meklētāju. Tomēr Vācijas varasiestādes prognozē, ka šogad kopumā Vācijā ieradīsies vēl aptuveni 300 000 migrantu un tas var vairot pret valdošajiem spēkiem vērsto noskaņojumu arvien lielākā Vācijas sabiedrības daļā.
“Alternatīva Vācijai” no marginālas partijas kļuvusi par spēku, kas pārstāvēts jau deviņos no 16 Vācijas reģionālajiem parlamentiem, un partijai ir labas izredzes iekļūt arī nacionālajā parlamentā nākamgad gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās. Tas ir iespējams uz to konservatīvi noskaņoto vēlētāju rēķina, kuri vīlušies Angelas Merkeles politikā.
„Alternatīva Vācijai” tika dibināta pirms trim gadiem, sākotnēji kā eiroskeptiska, pret eirozonu noskaņota partija. Sākoties migrācijas krīzei, partija mainīja akcentus, iestājoties pret migrāciju un islāmu, un piedzīvoja popularitātes pieaugumu to vidū, kurus neapmierina Merkeles atvērto durvju politika. Tomēr šīs partijas politiskā ietekme ir ierobežota, un kritiķi to apsūdz par ksenofobiju.
